{"CACHEDAT":"2026-05-13 09:35:41","TRANSLATEDAT":"2026-05-13 09:35:41","SOURCESIGNATURE":"53428cc23b376d8f574cef0388328c0f57172ba3d9383bffe6893418a8bce27a","SLUG":"click-be-wise-think-twice-Nu0x9T83SQ","MARKDOWN":"# **Arguments**\n\nStatements or reasons put forward to support or oppose a specific claim or position.\n\n## **Components of an Argument**\n\n* **Claim:** The main point or assertion being made.\n* **Evidence:** The supporting data or information.\n* **Reasoning:** The logical connection between the evidence and the claim.\n* **Backing:** Additional support for the warrant.\n* **Qualifier:** Statements that limit the strength of the claim.\n* **Rebuttal:** Counter-arguments or evidence that challenge the claim.\n\n# Deceptive Tactics\n\nDeceptive tactics in media and information manipulation are diverse and constantly evolving. And while all disinformation is deception, not all deception is disinformation. Deception is a broader category that includes any act intended to mislead, show the false and hide the truth. Examples of deceptive tactics are:  \n\n* **Lying:** Lying involves making up information or altering genuine information to deceive. This includes manipulating texts, quotes, photos, audios or videos deliberately to change their meaning or context, while still appearing authentic.\n* **Omission:** Omission involves deliberately withholding crucial information that could significantly alter the understanding or perception of a story or an information. Omissions is hard to recognise but is deceptive, as what is left unsaid can be as impactful as what is explicitly stated.\n* **Fabrication:** Some actors create entirely false content designed to mislead and cause harm. This can range from fake news articles, elaborate hoaxes to deepfakes. Generative AI-Tools can be easily misused to fabricate any kind of highly convincing content (images, audios, videos) to deceive.\n* **Misrepresentation:** Misrepresentation involves different deceptive tactics like making false connection, for example when headlines, visuals, or captions don't accurately represent the actual content. When genuine content is shared with false contextual information, for example an image taken out of context, it is done to deceive through framing the narrative in a particular way. Also, fake social media profiles or websites that impersonate genuine sources to appear credible is a deceptive techniques that is often used in media and information.  \n\nTo identify deceptive tactics common verification strategies should be used, especially evaluating whether the author might have a motive, such as financial benefit, political gain, or fame, that could affect the objectivity of the information; Considering who benefits from the information being believed or spread; Checking if the information presents multiple viewpoints or if it seems one-sided.  \n\n### ☑ Purpose Behind Information\n\n\n:::success\n- [ ] Inform – Provide facts, data, or explanations (e.g. news reports, documentaries)\n- [ ] Persuade – Influence opinions or actions (e.g. opinion articles, political ads)\n- [ ] Entertain – Amuse or engage the audience (e.g. movies, memes, comedy shows)\n- [ ] Sell something – Promote a product or service (e.g. ads, sponsored posts)\n- [ ] Educate – Teach or build knowledge/skills (e.g. textbooks, tutorials)\n- [ ] Inspire – Motivate or uplift (e.g. speeches, inspirational videos)\n- [ ] Manipulate – Mislead for personal, political, or financial gain (e.g. propaganda, disinformation)\n- [ ] Raise awareness – Highlight social, health, or environmental issues (e.g. campaigns, PSAs)\n- [ ] Document – Record events or information for future reference (e.g. archives, legal records)\n\n:::\n\n# **Evidence**\n\nFacts, data, or information that provide support for a claim or argument.\n\n## **Types of Evidence**\n\n* **Empirical Evidence:** Data and observations from experiments or real-world studies.\n* **Statistical Evidence:** Numerical data that illustrate trends, correlations, or patterns.\n* **Testimonial Evidence:** Statements or endorsements from experts or witnesses.\n* **Anecdotal Evidence:** Personal stories or examples that illustrate a point.\n* **Documentary Evidence:** Written records, documents, or publications.\n\n# Evidence-Based Arguments\n\nAn evidence-based argument is a claim or position supported by objective evidence such as data, research findings, or reliable observations. This approach ensures that arguments are logical and persuasive, relying on factual support rather than emotion or anecdote. It involves presenting a clear thesis and systematically connecting it to the evidence.\n\n### ☑ Verbal Cues that Indicate Arguments and Evidence or Examples\n\n\n:::success\nWhen assessing information critically, it is essential to identify evidence and well-established arguments. Here are some tips to help you in this process:\n\n- [ ] Identify if a piece of information refers to the primary source of data (the original scientific publication or the original dataset).\n- [ ] Check if a piece of information presents potential benefits and harms in the same way by not overestimating nor underestimating any of them. (E.g. \"This data indicates that it can be used to \\[potential benefit\\]. However, it also has the limitation of \\[potential negative aspect\\]\").\n- [ ] Pay attention to the adjectives used to describe the findings. They can be showing a subjective ways of presenting data and information. (E.g. \"This ==amazing== finding will be used for disease prevention\").\n- [ ] Review if a piece of information is opened to uncertainty and considers several possible outcomes. Avoid absolute statements. (E.g. *\"The new treatment __==will cure cancer==__\"*).\n- [ ] Check if the piece of information recognises that some aspects of the issue are unknown as socio-scientific issues are complex and with several potential solutions. (E.g. *\"Although some advances were made, there are details of its mechanism of action that __==are still unknown==__*\").\n- [ ] Analyze the consistency of the message.\n\n:::\n\n\n:::info\n* Vrij, A., Fisher, R. P., and Leal, S. (2022). How researchers can make verbal lie detection more attractive for practitioners. *Psychiatry, Psychology and Law, 30*(3), 383-396. [https://doi.org/10.1080/13218719.2022.2035842 ](https://doi.org/10.1080/13218719.2022.2035842)\n\n\n* Watson, C. (2022). Many researchers say they'll share data — but don't. *Nature, 606*, 583. *https://doi.org/10.1038/d41586-022-01692-1* \n* World Health Organization (WHO). (2020). Communicating and Managing Uncertainty in the COVID-19 Pandemic: A quick guide. \n\n:::\n\n\n## \n\n### ☑ Context of Information\n\n\n:::success\n- [ ] Identify the source / the author.\n- [ ] Identify why it was created.\n- [ ] Identify where it was created.\n\n\n- [ ] Identify local issues or perspectives that might shape the information.\n- [ ] Identify when it was created.\n- [ ] Identify underlying assumptions that might shape the information.\n- [ ] Identify for whom it was created.\n\n:::\n\n\n# Information \n\n### ☑ Identify Quality of Information\n\n\n:::success\nA criteria-based checklist to compare information from different sources is a structured approach to assess the quality, reliability, and relevance of the information from different sources. Journalists and fact-checkers use specific criteria to compare and evaluate the quality of information from different sources:\n\n\n**Criteria to assess the quality of information**\n\n* **Timeliness:** Identify the publication dates and if the information is current. \n* **Accuracy:** Check if the information is factually correct.\n* **Completeness:** Check if the information answers all 5W1H questions: What? Who? Where? When? Why? How? (distinguish superficial from in-depth information)\n* **Objectivity:** Identify who is quoted. Check if the information is balanced.\n* **Transparency:** Check if sources, methods, or data are clearly cited?\n\n:::\n\n\n# Logical Fallacies\n\n### ☑ Logical Fallacies\n\n\n:::success\n- [ ] Check for hasty generalisations - Conclusion from too little evidence.\n- [ ] Check for false dilemmas - Limiting options to two when more exist.\n- [ ] Check for straw man arguments - Misrepresenting a position to refute it easily.\n- [ ] Check for appeals to ignorance - Claiming truth due to lack of disproof.\n- [ ] Check for appeals to authority - Assuming truth based on authority alone.\n- [ ] Check for red herrings - Distracting from the main issue.\n- [ ] Check for false causes - Confusing correlation with causation.\n- [ ] Check for ad hominem - Attacking the person, not the argument. \n- [ ] Check for ad populum - Arguing truth from popularity.\n- [ ] Check for slippery slopes - Asserting one step leads to extremes.\n- [ ] Check for circular reasoning - Using the conclusion as a premise.\n\n:::\n\n\n:::info\n* De Waele, A., Claeys, A. S., and Opgenhaffen M. (2020). Preparing to face the media in times of crisis: training spokesperson' verbal and nonverbal cues. *Public Relations Review, 46*(2), 101871. [https://doi.org/10.1016/j.pubrev.2019.101871 ](https://doi.org/10.1016/j.pubrev.2019.101871 \"Persistent link using digital object identifier\")\n* Lu, F., and Sun, Y. (2022). COVID-19 vaccine hesitancy: The effects of combining direct and indirect online opinion cues on psychological reactance to health campaigns. *Computers in Human Behavior, 127*, 107057. [https://doi.org/10.1016/j.chb.2021.107057 ](https://doi.org/10.1016/j.chb.2021.107057 \"Persistent link using digital object identifier\")\n* Van der Bles, A. M., Van der Linden, S., Freeman, A. L. J., Mitchell. J., Galvao, A. B., Zaval, L., and Spiegelhalter, D. J. (2019). Communicating uncertainty about facts, numbers and science. *Royal Society Open Science, 6*, 181870__.__ [http://doi.org/10.1098/rsos.181870 ](http://doi.org/10.1098/rsos.181870)\n\n:::\n\n# Reverse Image Search\n\nA reverse image search is a technique that allows you to search and find information - about an image or/and its content - using an image instead of text. This technique can help you find a high-resolution version of an image, find similar images, or identify the original source of an image.\n\nAn online image finder is an incredibly useful tool for verifying content, finding higher resolution versions, or identifying the origin of an image. \n\n\n:::info\n* *Reverse image search - find similar images online* (no date) *DNS Checker*. Available at: https://dnschecker.org/reverse-image-search.php (Accessed: 5 December 2024) \n\n:::\n\n## Examples\n\n* \n* \n* \n* \n* [https://lenso.ai/](https://lenso.ai/el)\n* \n* \n\n# Manipulation\n\n# **Messenger's Motives to Distort Information**\n\nTypical reasons why messengers might distort the messages of authors include: \n\n* Personal Bias: A messenger may alter the content to align with their own beliefs, values, or interests, influencing how the message is conveyed to support a specific viewpoint or narrative.\n* Misinterpretation: A messenger might misunderstand or misinterpret the original message.\n* Sensationalism: A messenger may exaggerate or distort the information to make it more dramatic or appealing to their audience.\n* Simplification: A messenger might simplify or alter the original content to make it more accessible or understandable to their audience.\n* Intentional Manipulation: In some cases, messengers might deliberately modify the information for purposes of manipulation, to deceive or persuade the audience to adopt a particular view or take a specific action.\n\n### ☑ Evaluate Messenger's Possible Motives\n\n\n:::success\nTo evaluate whether a messenger has delivered information correctly or distorted it, the following aspects can be assessed:\n\n**Transparency & Consistency with Original Source:** \n\n- [ ] Does the messenger provide clear references to the original source?\n- [ ] Does the messenger's message align with the original content or author's intentions?\n\n\n- [ ] Are there significant discrepancies between what the messenger says and what the author communicated?\n\n**Motivation, Bias & Reputation:**\n\n- [ ] Does the messenger have any personal, financial, or ideological interests that might influence how they present the information? \n- [ ] Is the messenger known for a particular viewpoint or affiliation that could color their interpretation of the information? \n\n\n- [ ] What is the messenger's track record in delivering accurate, trustworthy information?\n\n**Objectivity or Use of Emotional Appeal:** \n\n- [ ] Does the messenger present the information clearly and objectively, or do they inject personal opinions or emotional language that could skew the message?\n\n:::\n\n\n:::info\n* Hallam, S. (no date) *Research guides: fact from fiction: author credibility*. Available at: https://libguides.whitworth.edu/factfromfiction/authorcredibility (Accessed: 5 December 2024).\n\n\n* Port, G. (no date) *All saints' college libguides: research & referencing: source evaluation*. Available at: https://libguides.allsaints.wa.edu.au/c.php?g=929914&p=6721908 (Accessed: 5 December 2024).\n\n:::\n\n# Verbal Cues that Indicate Opinions or Uncertainty\n\nDifferentiating between evidence and opinion is a fundamental step when assessing information critically. \n\n## Tips to Help You to Identify Opinion:\n\n\n:::tip\nIdentify the language associated with personal beliefs. (E.g. *\"I believe\"*, *\"I think\"*, *\"Personally\"*, etc.)\n\n:::\n\n\n:::tip\nIdentify the expressions associated with personal interpretation of data, especially when the source has no expertise in the field. (E.g. *\"From this it can be deducted that….\", \"\"* ).\n\n:::\n\n\n:::tip\nPay attention to the underlying beliefs, emotions and/or political/economic/societal orientation that can be affecting the way information is communicated.\n\n:::\n\n\n:::tip\nPay attention to the tone with which the information is communicated. (E.g. when the tone sounds urgent, the feeling of urgency is increased in the receptor of that information).\n\n:::\n\n\n:::tip\nIdentify if uncertainty is clearly communicated. (E.g. \"*Our data show that 50 out of 1000 participants have \\[X\\] characteristic*\"; \"If we continue this path, this future climatological scenario is unlikely to become a reality\").\n\n:::\n\n\n:::tip\nBe aware of the indirect ways of expressing opinion. (E.g. Reacting to a post or to a comment on a post; Sharing a post.)\n\n:::","HTML":"

Argumenti

\n

Apgalvojumi vai iemesli, kas izvirzīti, lai atbalstītu vai noraidītu konkrētu apgalvojumu vai viedokli.

\n

Argumenta sastāvdaļas

\n
    \n
  • Apgalvojums: galvenais punkts vai izvirzītais apgalvojums.
    • \n
  • Pierādījumi: Apstiprinošie dati vai informācija.
    • \n
  • Loģiskais pamatojums: Loģiskā saikne starp pierādījumiem un apgalvojumu.
    • \n
  • Papildus pamatojums: Papildu atbalsts apgalvojumam.
    • \n
  • Ierobežotājs: apgalvojumi, kas ierobežo apgalvojuma spēku.
    • \n
  • Atspēkojums: pretargumenti vai pierādījumi, kas apstrīd apgalvojumu.
    • \n
\n

Maldinošas taktikas

\n

Maldinošas taktikas plašsaziņas līdzekļos un informācijas manipulācijā ir daudzveidīgas un pastāvīgi attīstās. Un, lai gan visa dezinformācija ir maldināšana, ne visa maldināšana ir dezinformācija. Maldināšana ir plašāka kategorija, kas ietver jebkuru darbību, kuras mērķis ir maldināt, parādīt nepatiesību un slēpt patiesību. Maldinošu taktiku piemēri ir:  

\n
    \n
  • Melojums: Melojums ietver informācijas izdomāšanu vai patiesas informācijas mainīšanu, lai maldinātu. Tas ietver tekstu, citātu, fotoattēlu, audioierakstu vai video apzinātu manipulēšanu, lai mainītu to nozīmi vai kontekstu, vienlaikus saglabājot autentiskuma iespaidu.
    • \n
  • Izlaišana: Izlaišana ietver apzinātu būtiskas informācijas neizpaušanu, kas varētu būtiski mainīt stāsta vai informācijas izpratni vai uztveri. Izlaišanas ir grūti atpazīstamas, bet tās ir maldinošas, jo tas, kas paliek nepateikts, var būt tikpat ietekmīgs kā tas, kas ir skaidri pateikts.
    • \n
  • Izdomājumi: Daži dalībnieki rada pilnīgi viltus saturu, kas paredzēts, lai maldinātu un nodarītu kaitējumu. Tas var būt gan viltus ziņu raksti, gan sarežģīti izdomājumi, gan arī deepfakes. Ģeneratīvos AI rīkus var viegli ļaunprātīgi izmantot, lai izdomātu jebkāda veida ļoti pārliecinošu saturu (attēlus, audioierakstus, videoklipus) maldināšanas nolūkā.
    • \n
  • Nepareiza attēlošana: Nepareiza attēlošana ietver dažādas maldinošas taktikas, piemēram, viltus saikņu veidošanu, kad virsraksti, attēli vai paraksti precīzi neatspoguļo faktisko saturu. Kad īsts saturs tiek dalīts kopā ar viltus konteksta informāciju, piemēram, attēlu, kas izrauts no konteksta, tas tiek darīts, lai maldinātu, veidojot naratīvu noteiktā veidā. Tāpat viltus sociālo tīklu profili vai tīmekļa vietnes, kas izliekas par īstiem avotiem, lai šķistu ticami, ir maldinošas metodes, kas bieži tiek izmantotas medijos un informācijā.  
    • \n
\n

Lai identificētu maldinošas taktikas, ir jāizmanto vispārpieņemtās pārbaudes stratēģijas, jo īpaši novērtējot, vai autoram varētu būt motīvs, piemēram, finansiāls labums, politisks ieguvums vai slava, kas varētu ietekmēt informācijas objektivitāti; apsverot, kam ir izdevīgi, ka informācijai tic vai to izplata; pārbaudot, vai informācija atspoguļo vairākus viedokļus vai šķiet vienpusēja. 

\n

☑ Informācijas mērķis

\n
\n
\n\n
    \n
  • Informēt – sniegt faktus, datus vai paskaidrojumus (piemēram, ziņu reportāžas, dokumentālās filmas)
    • \n
  • Pārliecināt – ietekmēt viedokļus vai rīcību (piemēram, viedokļu raksti, politiskās reklāmas)
    • \n
  • Izklaidēt – izklaidēt vai iesaistīt auditoriju (piemēram, filmas, memi, komēdiju šovi)
    • \n
  • Pārdot – reklamēt produktu vai pakalpojumu (piemēram, reklāmas, sponsorēti ieraksti)
    • \n
  • Izglītot – mācīt vai veidot zināšanas/prasmes (piemēram, mācību grāmatas, apmācības materiāli)
    • \n
  • Iedvesmot – motivēt vai uzmundrināt (piemēram, runas, iedvesmojoši video)
    • \n
  • Manipulēt – maldināt personīgā, politiskā vai finansiālā labuma gūšanai (piemēram, propaganda, dezinformācija)
    • \n
  • Veicināt izpratni – izcelt sociālas, veselības vai vides problēmas (piemēram, kampaņas, sabiedriskās informācijas reklāmas)
    • \n
  • Dokumentēt – reģistrēt notikumus vai informāciju turpmākai izmantošanai (piemēram, arhīvi, juridiskie dokumenti)
    • \n
\n
\n
\n

Pierādījumi

\n

Fakti, dati vai informācija, kas pamato apgalvojumu vai argumentu.

\n

Pierādījumu veidi

\n
    \n
  • Empīriski pierādījumi: dati un novērojumi, kas iegūti eksperimentos vai reālās dzīves pētījumos.
    • \n
  • Statistiskie pierādījumi: skaitliskie dati, kas ilustrē tendences, korelācijas vai modeļus.
    • \n
  • Liecību pierādījumi: ekspertu vai liecinieku paziņojumi vai apstiprinājumi.
    • \n
  • Anekdotiskie pierādījumi: personīgi stāsti vai piemēri, kas ilustrē kādu viedokli.
    • \n
  • Dokumentāri pierādījumi: rakstiskas liecības, dokumenti vai publikācijas.
    • \n
\n

Uz pierādījumiem balstīti argumenti

\n

Uz pierādījumiem balstīts arguments ir apgalvojums vai viedoklis, ko pamato objektīvi pierādījumi, piemēram, dati, pētījumu rezultāti vai uzticami novērojumi. Šāda pieeja nodrošina, ka argumenti ir loģiski un pārliecinoši, balstoties uz faktiskiem pierādījumiem, nevis emocijām vai anekdotēm. Tā ietver skaidras tēzes izklāstīšanu un tās sistemātisku saistīšanu ar pierādījumiem.

\n

☑ Verbālas norādes, kas liecina par argumentiem un pierādījumiem vai piemēriem

\n
\n
\n\n

Kritiski izvērtējot informāciju, ir būtiski identificēt pierādījumus un labi pamatotus argumentus. Šeit ir daži padomi, kas palīdzēs jums šajā procesā:

\n
    \n
  • Noskaidrojiet, vai informācija atsaucas uz primāro datu avotu (oriģinālo zinātnisko publikāciju vai oriģinālo datu kopu).
    • \n
  • Pārbaudiet, vai informācija vienlīdzīgi atspoguļo potenciālos ieguvumus un trūkumus, nepārvērtējot un nenovērtējot tos par zemu. (Piemēram: „Šie dati liecina, ka tos var izmantot \\[potenciālais ieguvums\\]. Tomēr tiem ir arī ierobežojums \\[potenciālais negatīvais aspekts\\]”).
    • \n
  • Pievērsiet uzmanību apzīmētājiem, kas tiek izmantoti, lai aprakstītu atklājumus. Tie var liecināt par subjektīvu datu un informācijas pasniegšanas veidu. (Piemēram, „Šis pārsteidzošais atklājums tiks izmantots slimību profilaksei”).
    • \n
  • Pārbaudiet, vai informācija ir atvērta nenoteiktībai un ņem vērā vairākus iespējamos iznākumus. Izvairieties no absolūtiem apgalvojumiem. (Piemēram, „Jaunā ārstēšanas metode izārstēs vēzi”).
    • \n
  • Pārbaudiet, vai informācijā ir atzīts, ka daži jautājuma aspekti ir nezināmi, jo sociāli zinātniskie jautājumi ir sarežģīti un tiem ir vairāki iespējamie risinājumi. (Piemēram, „Lai gan ir panākti daži uzlabojumi, daži darbības mehānisma aspekti joprojām ir nezināmi”).
    • \n
  • Analizējiet ziņojuma konsekvenci.
    • \n
\n
\n
\n
\n
\n\n
    \n
  • Vrij, A., Fisher, R. P., un Leal, S. (2022). Kā pētnieki var padarīt verbālo melu atklāšanu pievilcīgāku praktiķiem. Psihiatrija, psiholoģija un tiesības, 30(3), 383-396. https://doi.org/10.1080/13218719.2022.2035842
    • \n
  • Watson, C. (2022). Daudzi pētnieki saka, ka dalīsies ar datiem — bet to nedara. Nature, 606, 583. https://doi.org/10.1038/d41586-022-01692-1
    • \n
  • Pasaules Veselības organizācija (PVO). (2020). Komunikācija un nenoteiktības pārvaldība COVID-19 pandēmijas laikā: īss ceļvedis. {"id":"eb329bc0-3775-45b7-9092-6a24e3f65fe3"}
    • \n
\n
\n
\n

☑ Informācijas konteksts

\n
\n
\n\n
    \n
  • Nosakiet avotu / autoru.
    • \n
  • Nosakiet, kāpēc tā tika izveidota.
    • \n
  • Noskaidrojiet, kur tā tika izveidota.
    • \n
  • Nosakiet vietējās problēmas vai perspektīvas, kas varētu ietekmēt informāciju.
    • \n
  • Noskaidrojiet, kad tā tika izveidota.
    • \n
  • Noteikt pamatpieņēmumus, kas varētu ietekmēt informāciju.
    • \n
  • Noskaidrojiet, kam tā tika izveidota.
    • \n
\n
\n
\n

Informācija

\n

☑ Identificējiet informācijas kvalitāti

\n
\n
\n\n

Kritēriju saraksts, lai salīdzinātu informāciju no dažādiem avotiem, ir strukturēta pieeja, lai novērtētu informācijas kvalitāti, uzticamību un atbilstību no dažādiem avotiem. Žurnālisti un faktu pārbaudītāji izmanto konkrētus kritērijus, lai salīdzinātu un novērtētu informācijas kvalitāti no dažādiem avotiem: Kritēriji informācijas kvalitātes novērtēšanai

\n
    \n
  • Aktualitāte: Noskaidrojiet publicēšanas datumu un to, vai informācija ir aktuāla.
    • \n
  • Precizitāte: Pārbaudiet, vai informācija ir faktiski pareiza.
    • \n
  • Pilnīgums: Pārbaudiet, vai informācija atbild uz visiem 5W1H jautājumiem: Kas? Kurš? Kur? Kad? Kāpēc? Kā? (nošķiriet virspusēju informāciju no padziļinātas informācijas)
    • \n
  • Objektivitāte: noskaidrojiet, kurš ir citēts. Pārbaudiet, vai informācija ir līdzsvarota.
    • \n
  • Pārredzamība: pārbaudiet, vai avoti, metodes vai dati ir skaidri citēti?
    • \n
\n
\n
\n

Loģiskās kļūdas

\n

☑ Loģiskās kļūdas

\n
\n
\n\n
    \n
  • Pārbaudiet, vai nav pārsteidzīgu vispārinājumu – secinājumi, kas balstās uz pārāk maziem pierādījumiem.
    • \n
  • Pārbaudiet, vai nav viltus dilemmu – iespēju ierobežošana līdz divām, ja to ir vairāk.
    • \n
  • Pārbaudiet, vai nav izmantoti „salmu vīra” argumenti – pozīcijas nepareiza interpretācija, lai to viegli atspēkotu.
    • \n
  • Pārbaudiet, vai nav izmantota neziņas argumentācija – patiesības apgalvojums, pamatojoties uz to, ka nav pierādījumu par pretējo.
    • \n
  • Pārbaudiet, vai nav atsauces uz autoritāti – patiesības pieņemšana, balstoties vienīgi uz autoritāti.
    • \n
  • Pārbaudiet, vai nav novirzes no temata – uzmanības novirzīšana no galvenā jautājuma.
    • \n
  • Pārbaudiet, vai nav viltus cēloņu – sajaucot korelāciju ar cēloņsakarību.
    • \n
  • Pārbaudiet, vai nav ad hominem – uzbrukums personai, nevis argumentam.
    • \n
  • Pārbaudiet, vai nav izmantots ad populum arguments – patiesības pierādīšana, balstoties uz popularitāti.
    • \n
  • Pārbaudiet, vai nav „slidena nogāze” – apgalvojums, ka viens solis noved pie galējībām.
    • \n
  • Pārbaudiet, vai nav apļveida argumentācijas – secinājuma izmantošana kā premisa.
    • \n
\n
\n
\n
\n
\n\n
    \n
  • De Waele, A., Claeys, A. S., un Opgenhaffen M. (2020). Sagatavošanās saskarsmei ar medijiem krīzes situācijās: preses pārstāvja verbālo un neverbālo signālu apmācība. Public Relations Review, 46(2), 101871. https://doi.org/10.1016/j.pubrev.2019.101871
    • \n
  • Lu, F., un Sun, Y. (2022). COVID-19 vakcīnas vilcināšanās: tiešo un netiešo tiešsaistes viedokļu signālu apvienošanas ietekme uz psiholoģisko pretestību pret veselības kampaņām. Computers in Human Behavior, 127, 107057. https://doi.org/10.1016/j.chb.2021.107057
    • \n
  • Van der Bles, A. M., Van der Linden, S., Freeman, A. L. J., Mitchell. J., Galvao, A. B., Zaval, L., un Spiegelhalter, D. J. (2019). Neskaidrības par faktiem, skaitļiem un zinātni. Royal Society Open Science, 6, 181870. http://doi.org/10.1098/rsos.181870
    • \n
\n
\n
\n

Attēlu atgriezeniskā meklēšana

\n

Attēla atpakaļmeklēšana ir metode, kas ļauj meklēt un atrast informāciju — par attēlu vai/un tā saturu — izmantojot attēlu, nevis tekstu. Šī metode var palīdzēt atrast attēla versiju ar augstu izšķirtspēju, atrast līdzīgus attēlus vai identificēt attēla sākotnējo avotu.

\n

Tīmekļa attēlu meklētājs ir ārkārtīgi noderīgs rīks satura pārbaudīšanai, augstākas izšķirtspējas versiju meklēšanai vai attēla izcelsmes identificēšanai.

\n
\n
\n\n
    \n
  • Attēlu meklēšana pēc attēla – atrodiet līdzīgus attēlus tiešsaistē (bez datuma) DNS Checker. Pieejams: https://dnschecker.org/reverse-image-search.php (Piekļūts: 2024. gada 5. decembrī)
    • \n
\n
\n
\n

Piemēri

\n\n

Manipulācija

\n

Ziņojumapmaiņas lietotāju motīvi informācijas sagrozīšanai

\n

Tipiski iemesli, kāpēc vēstītāji varētu sagrozīt autoru vēstījumus, ir šādi:

\n
    \n
  • Personīgā neobjektivitāte: vēstnesis var mainīt saturu, lai tas atbilstu viņa paša uzskatiem, vērtībām vai interesēm, ietekmējot to, kā ziņa tiek nodota, lai atbalstītu konkrētu viedokli vai naratīvu.
    • \n
  • Nepareiza interpretācija: Vēstītājs var nepareizi saprast vai interpretēt sākotnējo vēstījumu.
    • \n
  • Sensacionālisms: vēstītājs var pārspīlēt vai sagrozīt informāciju, lai padarītu to dramatiskāku vai pievilcīgāku savai auditorijai.
    • \n
  • Vienkāršošana: vēstītājs var vienkāršot vai mainīt sākotnējo saturu, lai padarītu to pieejamāku vai saprotamāku savai auditorijai.
    • \n
  • Apzināta manipulācija: dažos gadījumos vēstītāji var apzināti mainīt informāciju manipulācijas nolūkā, lai maldinātu vai pārliecinātu auditoriju pieņemt konkrētu viedokli vai veikt konkrētu darbību.
    • \n
\n

☑ Novērtējiet ziņotāja iespējamos motīvus

\n
\n
\n\n

Lai novērtētu, vai informācijas nesējs ir pareizi nodevis informāciju vai to sagrozījis, var izvērtēt šādus aspektus: Pārredzamība un atbilstība sākotnējam avotam:

\n
    \n
  • Vai vēstītājs sniedz skaidras atsauces uz sākotnējo avotu?
    • \n
  • Vai vēstītāja ziņa atbilst sākotnējam saturam vai autora nodomiem?
    • \n
  • Vai pastāv būtiskas neatbilstības starp to, ko saka vēstītājs, un to, ko autors ir paudis?
    • \n

    Motivācija, neobjektivitāte un reputācija:

    \n
  • Vai ziņotājam ir kādas personiskas, finansiālas vai ideoloģiskas intereses, kas varētu ietekmēt to, kā viņš pasniedz informāciju?
    • \n
  • Vai ziņotājs ir pazīstams ar konkrētu viedokli vai piederību, kas varētu ietekmēt viņa informācijas interpretāciju?
    • \n
  • Kāda ir vēstītāja pieredze precīzas un uzticamas informācijas sniegšanā?
    • \n

    Objektivitāte vai emocionāla pieeja:

    \n
  • Vai informācijas sniedzējs informāciju pasniedz skaidri un objektīvi, vai arī tajā iekļauj personīgus viedokļus vai emocionālu valodu, kas varētu izkropļot vēstījumu?
    • \n
\n
\n
\n
\n
\n\n
    \n
  • Hallam, S. (bez datuma) Pētniecības rokasgrāmatas: fakti no fikcijas: autora uzticamība. Pieejams: https://libguides.whitworth.edu/factfromfiction/authorcredibility (Piekļūts: 2024. gada 5. decembrī).
    • \n
  • Port, G. (bez datuma) All Saints' College Libguides: pētniecība un atsauču norādīšana: avotu novērtēšana. Pieejams: https://libguides.allsaints.wa.edu.au/c.php?g=929914&p=6721908 (Piekļūts: 2024. gada 5. decembrī).
    • \n
\n
\n
\n

Verbālas pazīmes, kas norāda uz viedokli vai neskaidrību

\n

Pierādījumu un viedokļu nošķiršana ir būtisks solis, kritiski izvērtējot informāciju.

\n

Padomi, kas palīdzēs jums identificēt viedokli:

\n
\n
\n\n

Atpazīstiet valodu, kas saistīta ar personīgiem uzskatiem. (Piemēram, „Es uzskatu”, „Es domāju”, „Personīgi” utt.)

\n
\n
\n
\n
\n\n

Identificējiet izteicienus, kas saistīti ar personīgu datu interpretāciju, jo īpaši, ja avotam nav pieredzes šajā jomā. (Piemēram, „No tā var secināt, ka…“, „“).

\n
\n
\n
\n
\n\n

Pievērsiet uzmanību pamatā esošajiem uzskatiem, emocijām un/vai politiskajai, ekonomiskajai vai sabiedriskajai orientācijai, kas var ietekmēt informācijas nodošanas veidu.

\n
\n
\n
\n
\n\n

Pievērsiet uzmanību tonim, kādā informācija tiek sniegta. (Piemēram, ja tonis skan steidzīgi, informācijas saņēmējam palielinās steidzamības sajūta).

\n
\n
\n
\n
\n\n

Noteikt, vai neskaidrība tiek skaidri paziņota. (Piemēram, „Mūsu dati liecina, ka 50 no 1000 dalībniekiem piemīt \\[X\\] raksturīga iezīme”; „Ja turpināsim šo ceļu, šis nākotnes klimatoloģiskais scenārijs, visticamāk, nekļūs par realitāti”).

\n
\n
\n
\n
\n\n

Esiet uzmanīgi pret netiešajiem viedokļa izteikšanas veidiem. (Piemēram, reaģējot uz ierakstu vai komentāru par ierakstu; daloties ar ierakstu.)

\n
\n
","UPDATEDAT":"2026-05-11T20:47:29.450Z","LANG":"lv","ID":"eb329bc0-3775-45b7-9092-6a24e3f65fe3","TITLE":"Noklikšķini / Esi gudrs un padomā divreiz","SOURCELANG":"en"}