{"CACHEDAT":"2026-05-13 09:35:27","TRANSLATEDAT":"2026-05-13 09:35:27","SOURCESIGNATURE":"10c4d51305fc0b93abf8f09cb6e412660e0337ea2dbfad9c9f8048a9e4af9c72","SLUG":"information-sources-information-environments-4vXACS9AdV","MARKDOWN":"# Information {{(mis)information}}\n\nany material related to a topic or issue (here: SSI): facts, claims, data, descriptions, arguments, interpretations, quotations, statistics, images, media etc. \n\n→ misinformation, disinformation, malinformation\n\n# Information Item\n\nspecific unit of information that someone encounters in a given situation \\n→ appears in the form of a genre (e.g., an article, a post, a video, a report, a tweet, an interview) \\n→ in an information environment (e.g., a website, a social media platform, a conversation, a newspaper)\n\n## Publication Date\n\ndate when an information item was originally published, posted, or broadcast\\n→ indicates how current the content is and whether it may have been overtaken by newer findings, events, or developments\n\n## Content\n\nwhat is actually said, shown, claimed, or explained in an information item\n\n→ fabricated content, manipulated content\n\n## Message\n\ncommunicative meaning that results from how an author or publisher selects, emphasises, frames, and structures the content → viewpoints / positions\n\n## Preview\n\ncompact visual representation of an information item, typically combining title, snippet, domain/URL, and sometimes a thumbnail — used in feeds, search results, and when links are shared on social media or in messaging apps\n\n## Snippet\n\nthe brief descriptive text component within a preview — typically a sentence or two excerpted or generated from the content of the underlying information item\n\n## Reference\n\ninformation item or source that is cited, quoted, linked, or referred to within another information item\\n→ makes it possible to trace information back towards its origin\\n→ following references is a key strategy for evaluating reliability\n\n# Source\n\norigin of an information item — used in two senses:\n\n**as actor:**\n\n* strictly: the author or creator who produced the content\n* in broader use: the information environment in which it appears\n* in everyday use: even the person, account, or bot who shared it with you (the \"distributor\")\n\n**as item:** \n\n* the information item itself, classified by degree of mediation (primary, secondary, tertiary) and by source type\n\n## Content-Creator / Author `{{creator}}`\n\nperson or organisation that creates the original content of an information item \\n→ may be identified, pseudonymous, or anonymous\n\n## Degree of Mediation\n\nThe degree of mediation does show is how far the information item is from the original material — and therefore how many steps of selection, interpretation, and potential distortion lie in between.\n\n\n:::warning\nThe degree of mediation does not determine reliability or trustworthiness. \\n→ A primary source can be biased, incomplete, or wrong (e.g., an eyewitness account, a misleading dataset). \\n→ A secondary source can be more reliable than the primary material it reports on (e.g., a fact-checked article correcting a politician's claims). \n\n:::\n\n| Degree of Mediation | Epistemic Proximity / Relation to Original Information Item | Examples |\n|---------------------|-------------------------------------------------------------|----------|\n| ### Primary Source | Directly presents, documents, analyses, or interprets **original information:** raw data, original events, or firsthand experience | WHO research report, eyewitness account, original dataset, parliamentary speech |\n| ### Secondary Source | References and reports on, analyses, interprets, comments on, or reframes one or more primary information items | Newspaper article about the WHO report, textbook chapter summarising research findings, social media post quoting from a scientific study and commenting on the quote |\n| ### Tertiary Source | References, compiles, or summarises multiple primary and/or secondary information items, typically without presenting new original information | TikTok video reacting to a tweet that commented on a scientific study, Wikipedia entry, encyclopedia overview |\n\n## Source Types\n\n| **Source Type**
What kind of source is this? | **Authors / Creators**
Who is typically behind it? | **Primary Interest**
What is their main purpose? | **Communicative Intentions**
How do they typically communicate? | **Pre-Publication Review**
How carefully is the information checked before publication? | **Implications for Reliability and Trustworthiness**
How does this affect reliability and trustworthiness? | **Genres**
What formats do information items in this source type typically take? |\n|-------------------------------------------|------------------------------------------------|----------------------------------------------|-------------------------------------------------------------|-------------------------------------------------------------------------------------|--------------------------------------------------------------------------------------------------------|------------------------------------------------------------------------------|\n| **Academic / Educational** | - Universities
- Research institutions
- Schools
- Scholarly publishers | - Knowledge production
- Education | - Informing
- Explaining
- Documenting evidence | Often formally reviewed, though the level of review varies. | Often stronger in evidence use and documentation, but findings may be preliminary, narrowly scoped, or superseded by newer research. | - Journal article
- Textbook
- Lecture recording
- Encyclopedia entry |\n| **Commercial / Promotional** | - Companies
- Brands
- Industry associations
- Sponsored creators | - Profit
- Market position
- Reputation | - Promoting
- Selling
- Building brand trust | Usually internally reviewed for brand, legal, or marketing purposes. | Professionally produced and shaped by commercial interests; marketing and information are often blurred. | - Sponsored post
- Brand blog
- Product microsite
- Corporate press release |\n| **Individual / Personal** | - Private persons
- Unaffiliated creators
- Personal networks | - Self-expression
- Sharing
- Opinion
- Experience
- … | - Expressing
- Sharing
- Commenting
- Entertaining | Usually not formally reviewed before publication. | Can offer firsthand perspectives, but reliability, expertise, and accountability vary widely. | - Personal blog
- Forum comment
- Private message
- Personal video |\n| **Journalistic** | - News organisations
- Editorial teams
- Independent journalists | - Public reporting
- Audience reach | - Reporting
- Interpreting
- Investigating
- Commenting | Often editorially reviewed, though standards vary. | Can provide verified and contextualised reporting, but quality varies by outlet, genre, speed, and commercial pressure. | - News article
- Feature
- Opinion piece
- Editorial
- Investigative podcast |\n| **Philanthropic / Service-oriented** | - Humanitarian organisations
- Charitable foundations
- Service-oriented NGOs | - Public benefit
- Aid
- Welfare | - Informing
- Supporting
- Coordinating aid
- Raising awareness | Often internally reviewed, though standards vary. | Often mission-driven and grounded in practical experience, but scope, independence, and evidence use vary. | - Aid programme page
- Foundation project report
- Charity newsletter |\n| **Political / Advocacy** | - Parties
- Campaigns
- Advocacy groups
- Activists
- Lobbying groups | - Advocacy
- Persuasion
- Mobilisation | - Persuading
- Pressuring
- Agenda-setting
- Mobilising | Usually strategically reviewed to support a position or campaign. | Important for public debate, but often shaped by advocacy, persuasion, or institutional interests. | - Party programme
- Campaign ad
- Manifesto
- Lobbying paper |\n| **Professional / Membership-based** | - Professional associations
- Trade unions
- Chambers
- Learned societies | - Member interests
- Professional standards | - Representing
- Standard-setting
- Coordinating
- Informing members | Often internally reviewed for accuracy and consistency. | Often grounded in domain expertise, but perspective may reflect member interests rather than broader public interest. | - Professional guideline
- Member newsletter
- Position paper
- Sector report |\n| **Public / Official** | - Governments
- Ministries
- Public authorities
- International organisations | - Public mandate
- Regulation
- Policy | - Announcing
- Regulating
- Legitimising
- Informing the public | Usually formally reviewed and approved before publication. | Often authoritative about official positions and decisions, but may be selective, strategic, or self-presentational. | - Policy document
- Official statement
- FAQ page
- Ministry report |\n\n\n:::info\nGenres are not exclusive to a single source category. A newsletter, for example, can be commercial, philanthropic, or professional. The genre alone is not a sufficient indicator of reliability or trustworthiness.\n\n:::\n\n## Source Reliability\n\nModern knowledge is so specialised that no individual can verify all claims independently. We have to rely on **experts** and on **credible sources**. But this reliance is only as good as our ability to identify who genuinely is an expert and which sources have been produced under conditions that support reliability. \n\nThree complementary angles support this judgement: \n\n* **Editorial Review**\\nhow the source was created\n* **Fact-Checking**\\nthe verification of specific claims\n * by editors before publication, or \n * by independent organisations afterwards\n* **Lateral Reading** \\nthe recipient's own investigation of the source: leaving the source itself and consulting what reliable independent references say about it\n\n### Editorial Review\n\nA formal pre-publication process by which information items are selected for publication, framed, modified, or omitted — and through which their content is quality-checked against the publisher's standards before reaching the public. \n\nEditorial review thus combines two functions:\n\n* Selection and framing: deciding which information is published, how it is framed, and what is left out \n* Quality contro and fact-checking: verifying accuracy, sources, and evidence\n\nRigour varies — from informal one-person editing to formal multi-stage review. In traditional publication contexts, these roles were typically performed by separate entities — a journalist (content-creator) and a newspaper editorial team (content-editor). Peer review in academic publishing is a specialised form.\n\n\n:::warning\n**Editorial review is not neutral.**\\nA formal process and a rigorous quality check do not preclude bias. Editorial decisions reflect the motives, interests, and editorial line of the publishing organisation — its mission, ownership, funding, and target audience. The same piece can be carefully checked *and* framed in ways that serve the publisher's agenda. Quality and bias are not mutually exclusive.\n\nThis is **Editorial Gatekeeping** in action. An analogous function on digital platforms is performed by Algorithmic Gatekeeping.\n\n:::\n\nIn digital environments, the boundaries shift. The editorial role is often bypassed — anyone with an account can post or share information items without editorial review or institutional backing. At the same time, the ==operator== role becomes more prominent: ==algorithmic curation, sponsored content, and recommendation systems== shape visibility in ways that traditional distribution networks did not.\n\n\n:::warning\nThe reliability of an information item depends on its content-creator and the editorial review it received — not on whoever shared it.\n\n* a retweeted article: the account that shared it is not its author — there is a separate author behind the article \n* a bot posting a link: the bot that posted it is not its creator — the linked content has its own creator\n\n:::\n\n### Fact-Checking {\\[fact checker\\]}\n\nThe practice of verifying factual claims in information items. \n\nFact-checking exists in two distinct contexts:\n\n* **Pre-publication**: a specialised editorial role within publishing organisations, verifying claims before they are made public \n* **Post-publication**: independent organisations (see below) that evaluate already-published claims and produce their own information items in response\n\n\n:::info\n#### AFP Fact Check (France)\n\n* **Languages:** English, French\n* **Focus**: n dubious pictures, videos, official statements and other misinformation that appears online\n* **Funding:** partially subsidised by the French government, also receives direct support from Facebook.\n* **Link:** \n\n#### BBC Reality Check (United Kingdom)\n\n* **Language:** English\n* **Focus:** rumours and claims from news sites or social media\n* **Funding:** publicly funded\n* **Link:** \n\n#### Correctiv (Germany)\n\n* **Languages**: German; also publishes in Arabic, English, French, Russian and Turkish via partner outlets\n* **Focus**: mis- and disinformation, investigative journalism\n\n **Funding**: donations (major donors include Luminate, Brost-Stiftung, Open Society Foundations, Google, Deutsche Telekom); a commercial subsidiary receives payment from Facebook for fact-checking content \n* Link: \n\n#### dpa-Faktencheck (Germany)\n\n* **Languages**: German, Dutch, French (Germany, Austria, Switzerland, Netherlands, Belgium, Luxembourg)\n* **Focus**: claims of public relevance; political statements and viral content\n* **Funding**: market-funded news agency; minor project funding (Google News Initiative, EU); Meta cooperation flagged per fact-check\n* **Link**: \n\n#### FactCheck.org (United States)\n\n* **Language**: English\n* **Focus**: US political claims and statements; viral hoaxes\n* **Funding**: Annenberg Public Policy Center, University of Pennsylvania, primarily funded by the Annenberg Foundation; Meta partnership ran from 2016 until ending in 2025 \n* **Link**: \n\n#### **Faktabaari (Finland)**\n\n* **Languages:** Finnish, Swedish, English\n* **Focus:** fact-checks, especially during local, national and European elections\n* **Funding:** primarily via third sector grants and prizes\n* **Link:** \n\n#### Maldita.es (Spain)\n\n* **Language**: Spanish\n* **Focus**: politics, science, health, climate, migration, gender; community-driven\n* **Funding**: nonprofit foundation; donations, membership, platform partnerships (Meta, Google), EU research projects\n* **Link**: \n\n#### Pagella Politica (Italy)\n\n* **Language**: Italian\n* **Focus**: statements by Italian politicians (sister site Facta.news covers viral mis-/disinformation)\n* **Funding**: private company; revenue from media clients, Meta partnership (via Facta.news), EU and Erasmus+ project funding\n* **Link**: \n\n#### **Reuters Fact Check** (UK)\n\n* **Language**: English\n* **Focus**: Visual material, claims posted on social media\n* **Funding**: Reuters, Facebook provides financial support\n* **Link**: \n\n#### Snopes (USA)\n\n* **Language**: English\n* **Focus**: urban legends, internet rumours, US political and social claims\n* **Funding**: independent media company; advertising and member subscriptions; previous Meta partnership ended 2019\n* **Link**: \n\n:::\n\n\n:::warning\nMost major fact-checking organisations receive funding or partnership payments from large digital platforms (Meta/Facebook in particular). This relationship is openly disclosed but warrants critical reflection.\n\n:::\n\n\n:::tip\nEDMO Monthly Fact-Checking Briefs: \n\n:::\n\n### Lateral Reading\n\nLateral reading is a strategy of evaluating sources like a fact-checker. \n\nThe initial focus is on questioning the source (who is behind the content), not the content itself. Instead of reading vertically — staying on a website and analysing it from top to bottom — you leave the site quickly, search for the source's name, and check what other trustworthy sites say about it. If the source seems untrustworthy, don't waste your time on it. Find a better source.\n\nThe same lateral approach also works for verifying digital platforms, specific claims, quotes, or statistics within the content: leave the page and search for independent confirmation.\n\n\n:::tip\nDon't try to judge a source by reading it. Leave it. Use the rest of the web to find out what it is.\n\n:::\n\n\n:::success\n* **Leave the website.** Open a new tab (Cmd-Click / Ctrl-Click) and search the web for the target name. Use exact search terms — put names in quotation marks. Add specific terms from the checklists below to focus on a particular point (e.g., \"Employment Policies Institute\" + \"funding sources\").\n* **Practice click restraint.** Don't click the first result. Scan snippets and URLs of several results; look for entries on independent reference sites (Wikipedia, SourceWatch, established news outlets).\n* **Corroborate.** On reliable external sites, use the find-on-page shortcut (command+F) to quickly locate names or key terms to verify.\n\n:::\n\n#### ☑ Author's Expertise & Credentials \n\n\n:::success\n**Identifiability**\n\n- [ ] Author's name and professional role\n- [ ] Contact information (e.g. institutional email, professional website)\n- [ ] Verifiable professional profile (e.g. ResearchGate, institutional page, LinkedIn)\n\n**Qualification and Subject Expertise**\n\n- [ ] Educational background relevant to the topic\n- [ ] Professional experience in the topic field\n- [ ] Specialisation in the specific area discussed\n\n**Institutional Backing, Funding, and Bias**\n\n- [ ] Affiliation with an identifiable institution or organisation\n- [ ] Author's position within the institution\n- [ ] Disclosed funding sources and conflicts of interest\n- [ ] Affiliations with groups or organisations holding a specific agenda\n\n**Publication Track Record**\n\n- [ ] Other publications by the author on the topic\n- [ ] Publications in peer-reviewed journals\n- [ ] Citations of the author's work in other credible sources \n- [ ] Membership in recognised professional or academic organisations\n\n**Recency and Continuity**\n\n- [ ] Recent publications in the field\n- [ ] Continuity of expertise\n\n:::\n\n\n:::warning\nIndicators require interpretation. Some signals are easily misread. \\n→ Fame is not credibility. Public visibility, media presence, or large following do not equal expertise on a specific topic. \\n→ A high citation count is not in itself credibility. Frequently cited work may also be frequently challenged or contested — the context of citations matters. \n\n→ Institutional affiliation is not in itself credibility. Institutions can carry their own agendas or biases and should be examined alongside the author.\\n→ A sudden shift to topics outside the author's previous expertise is not automatically a red flag, but warrants closer examination.\n\n:::\n\n#### ☑ Organisation's Reputation \n\n\n:::success\n#### Funding & Affiliations\n\n- [ ] Funding sources and donors (parent organisations, sponsors, or PR firms behind the organisation)\n- [ ] Disclosure of funding sources and conflicts of interest\n- [ ] Political, industry, or ideological affiliations\n\n#### Editorial & Accountability Practices\n\n- [ ] Corrections or retractions policy\n- [ ] Named editorial leadership or ombudsperson\n- [ ] Separation of editorial, news, and advertising or funding\n- [ ] Transparency about verification methods\n\n#### Identity & Type\n\n- [ ] Type of organisation (academic, journalistic, advocacy, commercial, governmental — see Source Categories)\n- [ ] Front groups or cloaked websites: whether the organisation truly represents what it appears to represent, or fronts for another interest\n\n#### Track Record & Standing\n\n- [ ] Length of operation and continuity of focus\n- [ ] How independent reference sites describe the organisation (Wikipedia, SourceWatch, fact-checkers, established news outlets)\n- [ ] Documented controversies, fact-check ratings, or critical reporting\n\n:::\n\n\n:::warning\nIndicators require interpretation. Some signals are easily misread. \\n→ Non-profit status alone is not credibility. Many advocacy and front organisations operate as non-profits. \\n→ Professional design and a polished website alone are not credibility. Web design has outpaced our methods for evaluation. \\n→ A long operating history alone is not reliability — ownership, funding, and practices can change over time. \\n→ Institutional affiliation is not in itself credibility. Institutions can carry their own agendas or biases and should be examined alongside the organisation.\n\n:::\n\n\n\n:::info\n* Caulfield, Mike. 2017. *Web Literacy for Student Fact Checkers*. \n\n\n* Caulfield, Mike. 2019. \"SIFT (The Four Moves)\". \n* Daniels, J. (2009). Cloaked websites: Propaganda, cyber-racism and epistemology in the digital era. New Media & Society, 11(5), 659–683. \n* Harris, R. (2020). Evaluating Internet Research Sources. VirtualSalt. Available at: \n* Osborne, J., Pimentel, D., Alberts, B., Allchin, D., Barzilai, S., Bergstrom, C., Coffey, J., Donovan, B., Kivinen, K., Kozyreva. A., & Wineburg, S. (2022). *Science Education in an Age of Misinformation*. Stanford University, Stanford, CA.\n* Wineburg, Sam & McGrew, Sarah. 2017. \"Lateral Reading: Reading Less and Learning More when Evaluating Digital Information\". Working Paper No 2017.A1 / Standford History Education Group. \n\n:::\n\n# Information Environments\n\nphysical or digital contexts in which information items are available and encountered directly\n\n| Information Environments | Definition | What do I usually encounter there first? |\n|--------------------------|------------|------------------------------------------|\n| **Analogue Information Environments** | non-digital environments in which people encounter information items directly | information items in printed, transmitted, spatial, live, or spoken form |\n| **Digital Information Channels & Platforms** | digital environments in which people encounter information items directly | information items in posted, uploaded, or streamed form |\n\n\n:::warning\nThe boundary between analogue and digital environments is increasingly fluid: live broadcasts may be streamed simultaneously, print publications often appear in digital form, and live events are frequently broadcast or streamed online.\n\n:::\n\n## ☑ Analogue Information Environments\n\n| Type | Definition | Typical Examples (encounter on purpose) | Typical Examples (encounter in passing) | How do I encounter information here? |\n|------|------------|-----------------------------------------|-----------------------------------------|--------------------------------------|\n| **Print / Publications** | Printed materials — such as newspapers, magazines, books, brochures, flyers, posters, or signage — that are physically distributed, displayed, or made available for reading. | - newspaper subscription
- magazine purchase
- academic textbook
- library book | - campaign flyer in a letterbox
- brochure in a waiting room
- free newspaper on a train
- billboard
- poster at a bus stop | - by purchasing, subscribing, or picking up a copy
- by reading, browsing, or leafing through
- sometimes by noticing printed material placed in a public space |\n| **Broadcast & Public Address** | Audio or audiovisual information transmitted to a wide audience through radio, television, screens, or public address systems — either as scheduled programming or as continuous / situational announcements. | - TV news at home
- radio programme
- live sports broadcast | - TV screen in a waiting room
- background radio in a shop
- loudspeaker announcement at a train station
- public address system in an airport | - by tuning in to a channel or station
- by switching between channels
- sometimes by being in a space where broadcast or address content is playing |\n| **Installations, Monuments & Exhibits** | Spatial, static, and typically permanent or semi-permanent objects, structures, or displays placed in public or institutional spaces to inform, commemorate, or express. | - museum exhibition
- memorial visit
- gallery installation
- information pavilion | - monument in a public park
- commemorative plaque
- temporary public art installation | - by visiting a space that contains them
- sometimes by passing by or being physically present where they are placed |\n| **Live Events & Public Action** | Time-bound, live gatherings or actions involving people — organised to inform, persuade, express, commemorate, or mobilise. | - conference
- lecture
- theatre performance
- campaign event
- planned demonstration | - street protest
- flashmob
- information stand
- protest camp
- vigil
- street performance | - by attending at a specific time and place
- sometimes by being in the vicinity when an event or action takes place |\n| **Personal Conversations & Word of Mouth** | Direct, face-to-face exchange of information between individuals — in private, social, or professional settings. | - asking a friend for advice
- family dinner discussion
- consulting a colleague
- parent–teacher conversation | - overhearing a conversation
- casual remark at a social gathering
- word of mouth in a community | - by talking, listening, and asking in direct personal interaction |\n\n## ☑ Digital Information Platforms & Channels {\\[information channel\\]} {\\[platform\\]} {\\[channel\\]}\n\n| Type | Definition | Typical Examples | Who can publish information here? | Is what I see here the same for everyone, algorithmically personalised for me, or based on my own configuration? | How do people find and move through information here? |\n|------|------------|------------------|-----------------------------------|------------------------------------------------------------------------------------------------------------------|-------------------------------------------------------|\n| **Websites / Blogs** | An individual's or organisation's own online space — such as an institutional website, a news site, a company page, or a personal blog — where content is published directly in the owner's name. | - who.int
- [bbc.co.uk](http://bbc.co.uk)
- [greenpeace.org](http://greenpeace.org)- my-travelblog.eu | **Owner-controlled**
- The owner
- Authorised contributors | **Same for everyone**
Content is structured by the site owner through menus, categories, and page layout | - By following menus
- By clicking links
- By browsing sections or categories
- By using internal search, if available
- By moving from page to page |\n| **Social Media** | Networked digital spaces where users and organisations post, share, and circulate content. | - Facebook
- Instagram
- TikTok
- X
- LinkedIn
- Threads
- Mastodon | **Open**
- Almost anyone with an account
- Organisations
- Public figures
- Advertisers | **Algorithmically personalised for me**
Feeds, recommendations, trending content, and promoted posts are shaped by my behaviour and engagement | - By scrolling through feeds
- By following accounts
- By opening comments, replies, and threads
- By clicking shares, reposts, and recommendations
- By searching hashtags, keywords, or account names |\n| **Video / Audio Platforms** | Digital spaces where many different users or organisations upload and share video or audio content. | - YouTube
- Vimeo
- SoundCloud | **Open**
- Almost anyone with an account or channel
- Organisations
- Media producers
- Podcasters | **Algorithmically personalised for me**
Recommendations, autoplay queues, and suggested items are shaped by my viewing / listening history | - By searching for specific items
- By moving through playlists or queues
- By following recommendations
- By opening channels, episodes, or series
- By using subscriptions |\n| **Streaming / On-demand Services** | Curated digital services that offer access to a catalogue of on-demand media. | - Netflix
- Disney+
- BBC iPlayer
- Arte
- RaiPlay | **Curated**
- The provider
- Authorised producers
- Licensed content partners | **Algorithmically personalised for me**
Recommendations, featured selections, and catalogue presentation are shaped by my watch history | - By browsing the catalogue
- By selecting from featured content
- By continuing series or programmes
- By following recommendation rows
- By searching titles, genres, or categories |\n| **Communication / Messaging Apps** | Private or semi-private spaces — such as messaging or email apps — for direct exchange between individuals or groups. | - WhatsApp
- Signal
- Messenger
- Gmail
- Outlook | **Member-controlled**
- Participants in the conversation
- Members of the group
- Mailing-list senders | **Based on my own configuration**
What I see depends on my contacts, conversations, groups, and how I organise them | - By opening chats or threads
- By reading chronological message streams
- By following forwards, links, and attachments
- By searching chat history, senders, or keywords |\n| **Discussion Forums / Community Spaces** | Interactive spaces — such as forums, discussion boards, comment sections, or community groups — where users discuss, comment, ask questions, and respond to one another. | - Reddit
- Discord
- Stack Overflow
- Quora | **Semi-open**
- Members
- Registered users
- Moderators | **Same for everyone / Based on my own Configuration**
What I see depends first on which communities, servers, forums, or threads I join or enter; within them, visibility may then be shaped by upvotes, moderation, and sorting. | - By browsing threads
- By opening replies and subthreads
- By following notifications
- By moving across categories or communities
- By searching topics, tags, or thread titles |\n\n\n:::info\nSome platforms fall into more than one type — for example, Telegram (messaging + public channels), Discord (messaging + community), Reddit (forum + social media), Spotify (streaming + podcast discovery).\n\n:::\n\n### ☑ Access Barriers\n\n| Barrier | Examples | People typically excluded |\n|---------|----------|---------------------------|\n| **Financial barriers** | - Paywalls
- Subscription fees
- Premium memberships | - Low-income households
- Students without institutional access
- Users in regions with weaker currencies |\n| **Language barriers** | - Foreign language
- Academic or technical vocabulary
- Complex sentence structures | - Non-native speakers
- Users with lower formal education
- Younger users |\n| **Disability-related barriers** | - No screen reader support
- No captions or transcripts
- Low contrast or small text | - Users with visual impairments
- Users with hearing impairments
- Users with cognitive impairments |\n| **Technical barriers** | - High bandwidth requirements
- Modern devices needed
- Specific software or apps | - Users with older devices
- Rural users with limited internet
- Low-income households |\n| **Geographic barriers** | - Region locks
- Local platform restrictions | - Users in restricted regions
- Travellers |\n| **Political / regulatory barriers** | - Government censorship
- Government bans on platforms or apps
- Sanctions or embargoes | - Users in countries with restrictive media policies
- Activists, journalists, dissidents |\n| **Account & identification barriers** | - Mandatory account creation
- Identity verification
- Age verification | - Users without an email or phone
- Users without official ID
- Minors without parental permission |\n| **Privacy-related barriers** | - Mandatory data sharing
- Tracking requirements
- Required app permissions | - Privacy-sensitive users- Users avoiding government surveillance- Users wary of corporate data collection |\n\n\n:::warning\nThese barriers are not mutually exclusive, they often overlap or reinforce each other — for example, the Great Firewall of China blocks specific platforms only within that country, acting as both a geographic and a political/regulatory barrier.\n\n:::\n\n# Information Access Systems\n\nSystems through which information items are accessed indirectly — through previews / snippets, or through synthesised responses based on them.\n\n| Information Access Systems | Definition | Where do I start? | What appears there? |\n|----------------------------|------------|-------------------|---------------------|\n| Search Systems | Systems that locate and rank information items in response to a user query, returning previews rather than the items themselves. | a search interface | a ranked list of previews:
- titles
- snippets
- URLs |\n| Discovery Systems | Systems that surface and curate information items in feeds or directories, returning previews rather than the items themselves. | a feed or browse interface | curated previews:
- headlines
- cards
- recommendations |\n| Generative AI Systems | Systems that generate or synthesise responses based on information items rather than directing users to them. | a prompt window | a generated, synthesised response, sometimes with citations |\n\n## ☑ Search Systems {\\[search engines\\]}\n\ninformation items accessed indirectly through search \\n→ users enter a query in a search interface and receive a ranked list of previews pointing to the underlying items\n\n| Type | Definition | Typical Examples | What is my starting point and how do I look for information here? | What determines which information items are displayed and in what order? | What do I get back? | How do I move from here to the underlying information item(s), if at all? |\n|------|------------|------------------|-------------------------------------------------------------------|--------------------------------------------------------------------------|---------------------|---------------------------------------------------------------------------|\n| ### **Search Engines** | Systems that index and rank information items across the web based on user queries. | - Google
- Bing
- DuckDuckGo
- Ecosia | - search bar
- by entering keywords or questions | - my query
- ranking algorithms
- relevance
- recency
- search engine optimisation
- sometimes personalisation based on location or search history | **Previews of existing information items:**
- ranked list of results with snippets, titles, and URLs
- AI-generated summaries | - by clicking a result link, which takes me directly to the information item in its original space |\n| ### **Scholarly Databases** | Systems that make scholarly information items searchable and accessible through search, filtering, and structured metadata. | - PubMed
- JSTOR
- Google Scholar
- ERIC | - advanced search form with filters
- by entering keywords
- by filtering metadata
- by combining search fields | - my query
- metadata matching
- citation count
- relevance ranking
- database-specific indexing | **Previews of existing information items:**
- bibliographic records
- abstracts
- sometimes links to or direct access to full texts | - by clicking through to the full text
- sometimes directly within the same system
- sometimes via external publisher
- sometimes behind a paywall or institutional login |\n\n## ☑ Discovery Systems\n\ninformation items accessed indirectly through curated feeds or directories → users browse a feed or directory and see previews pointing to the underlying items\n\n| Type | Definition | Typical Examples | What is my starting point and how do I look for information here? | What determines which information items are displayed and in what order? | What do I get back? | How do I move from here to the underlying information item(s), if at all? |\n|------|------------|------------------|-------------------------------------------------------------------|--------------------------------------------------------------------------|---------------------|---------------------------------------------------------------------------|\n| **Feeds** | Systems that present a continuous, personalised stream of recommended information items based on topics, interests, or user behaviour. | - Google News
- Google Discover
- Apple News
- Flipboard
- Upday
- Microsoft Start | - personalised feed or browse interface
- by scrolling through the feed
- sometimes by selecting topics or categories
- sometimes by entering keywords | - editorial curation
- algorithmic curation (esp. trending detection)
- algorithmic personalisation (esp. personalised ranking, recommendations) | **Previews of existing information items:**
- headlines
- cards
- snippets
- thumbnails
- recommendations from various sources | - by tapping or clicking a headline, card, or preview
- this takes me to the information item in its original space |\n| **Directories** | Systems that organise information items into browsable catalogues with categories, charts, and recommendations. | - Apple Podcasts
- Spotify Podcasts
- Pocket Casts | - browse interface with categories and charts
- by browsing categories or top lists
- by following recommendations
- sometimes by entering keywords | - editorial curation
- algorithmic curation (esp. trending detection - \"popularity charts\")
- algorithmic personalisation (sometimes recommendations) | **Previews of existing information items:**
- listings with titles, descriptions, and episode lists
- thumbnails
- ratings
- sometimes recommendations | - by tapping or clicking a listing
- sometimes I can play the item directly within the app
- the transition to the underlying host is not always visible |\n\n*Some platforms function as both Discovery Systems and Digital Channels — Apple Podcasts and Spotify Podcasts, for example, surface podcasts hosted elsewhere but also play the content directly within the app.*\n\n## ☑ Generative AI Systems\n\ninformation items accessed indirectly through generative synthesis \\n→ users enter a prompt and receive a synthesised response, sometimes with references to underlying items\n\n| Type | Definition | Typical Examples | What is my starting point and how do I look for information here? | What determines which information items are displayed and in what order? | What do I get back? | How do I move from here to the underlying information item(s), if at all? |\n|------|------------|------------------|-------------------------------------------------------------------|--------------------------------------------------------------------------|---------------------|---------------------------------------------------------------------------|\n| ### **Training-data based AI** | Systems that generate responses based on patterns learned during training, without real-time retrieval from external sources. | - ChatGPT
- Claude
- Gemini | - prompt window or chat interface
- by entering prompts, questions, or follow-up instructions | - my prompt
- the system's underlying model
- training data with a knowledge cutoff | **Generated content:**
- synthesised response
- based on patterns from training data
- rarely with citations to specific sources | - the generated response is typically the endpoint
- underlying sources are usually not retrievable |\n| ### **RAG\\* AI** | Systems that synthesise responses by retrieving relevant content from external sources at query time — from the open web or from a user-provided corpus. | - Perplexity
- NotebookLM
- Copilot
- Bing Chat | - prompt window or search interface
- by entering prompts or questions
- sometimes after uploading user-provided sources | - my prompt
- the retrieval mechanism (web search or document corpus)
- the system's underlying model | **Generated content:**
- synthesised response based on retrieved sources
- usually with citations to the underlying items | - through cited sources or links, when provided
- to verify the synthesis against the original items |\n\n*Training-data based AI Assistants increasingly include retrieval modes (e.g., ChatGPT with web search, Claude with search). When activated, they function as RAG systems for that query — the boundary between the two types is mode-dependent rather than product-dependent.*\n\n\\*RAG (Retrieval-Augmented Generation): a method that combines AI generation with retrieval from a defined corpus of sources — the system synthesises responses based on the retrieved content rather than only on its training data.","HTML":"

Informācija

\n

jebkurš materiāls, kas saistīts ar tēmu vai jautājumu (šeit: SSI): fakti, apgalvojumi, dati, apraksti, argumenti, interpretācijas, citāti, statistika, attēli, mediji utt.

\n

→ nepatiesa informācija, dezinformācija, kļūdaina informācija

\n

Informācijas vienība

\n

konkrēta informācijas vienība, ar kuru kāds sastopas noteiktā situācijā
→ parādās kā žanrs (piemēram, raksts, ieraksts, video, ziņojums, tvīts, intervija)
→ informācijas vidē (piemēram, tīmekļa vietnē, sociālo tīklu platformā, sarunā, avīzē)

\n

Publicēšanas datums

\n

datums, kad informācijas vienība tika sākotnēji publicēta, ievietota vai pārraidīta
→ norāda, cik aktuāls ir saturs un vai tas varētu būt zaudējis aktualitāti, jo ir parādījušies jauni atklājumi, notikumi vai attīstības tendences

\n

Saturs

\n

tas, kas informācijas vienībā faktiski ir teikts, parādīts, apgalvots vai izskaidrots

\n

→ izdomāts saturs, manipulēts saturs

\n

Vēstījums

\n

komunikatīvā nozīme, kas izriet no tā, kā autors vai izdevējs atlasa, uzsver, formulē un strukturē saturu → viedokļi / nostājas

\n

Priekšskatījums

\n

informācijas vienības kompakta vizuāla attēlošana, parasti apvienojot virsrakstu, fragmentu, domēnu/URL un dažreiz sīktēlu — izmanto plūsmās, meklēšanas rezultātos un tad, kad saites tiek dalītas sociālajos tīklos vai ziņapmaiņas lietotnēs

\n

Fragments

\n

īss aprakstošs teksta fragments priekšskatījumā — parasti viens vai divi teikumi, kas izvilkti vai ģenerēti no pamatinformācijas satura

\n

Atsauce

\n

informācijas vienība vai avots, kas citēts, atsaukts, saistīts vai pieminēts citā informācijas vienībā
→ ļauj izsekot informācijas izcelsmi
→ atsauču izsekošana ir galvenā stratēģija uzticamības novērtēšanai

\n

Avots

\n

informācijas vienības izcelsme — tiek lietots divās nozīmēs:

\n

kā dalībnieks:

\n
    \n
  • stingrā nozīmē: autors vai radītājs, kurš izveidojis saturu\n
  • \n
  • plašākā nozīmē: informācijas vide, kurā tā parādās\n
  • \n
  • ikdienas lietošanā: pat persona, konts vai bots, kas to ar jums dalījās (t. s. „izplatītājs”)\n
  • \n
\n

kā vienība:

\n
    \n
  • pats informācijas elements, klasificēts pēc starpniecības pakāpes (primārais, sekundārais, terciārais) un avota veida\n
  • \n
\n

Satura veidotājs / autors {{creator}}

\n


persona vai organizācija, kas rada informācijas vienības sākotnējo saturu → var būt identificēta, izmantot pseidonīmu vai būt anonīma

\n

Starpniecības pakāpe

\n

Starpniecības pakāpe parāda, cik tālu informācijas vienība atrodas no sākotnējā materiāla — un tādējādi, cik daudz atlases, interpretācijas un iespējamas sagrozīšanas posmu atrodas starp tiem.

\n
\n
\n\n

Starpniecības pakāpe nenodrošina uzticamību vai ticamību.
→ Primārais avots var būt neobjektīvs, nepilnīgs vai nepareizs (piemēram, aculiecinieka liecība, maldinošs datu kopums).
→ Sekundārais avots var būt uzticamāks nekā primārais materiāls, par kuru tas ziņo (piemēram, faktu pārbaudīts raksts, kas labo politiķa apgalvojumus).

\n
\n
\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n
Starpniecības pakāpeEpistemiskā tuvība / saistība ar sākotnējo informācijas vienībuPiemēri

Primārais avots

Tieši atspoguļo, dokumentē, analizē vai interpretē sākotnējo informāciju: neapstrādātus datus, sākotnējos notikumus vai personīgo pieredziPVO pētījuma ziņojums, aculiecinieka liecība, sākotnējais datu kopums, runa parlamentā

Sekundārais avots

Atsauces un ziņojumi par vienu vai vairākiem primārajiem informācijas avotiem, to analīze, interpretācija, komentāri vai pārformulējumsLaikraksta raksts par PVO ziņojumu, mācību grāmatas nodaļa, kurā apkopoti pētījuma rezultāti, sociālo tīklu ieraksts, kurā citēts zinātnisks pētījums un sniegts komentārs par citātu

Trešais avots

Atsauces, apkopojumi vai kopsavilkumi par vairākiem primāriem un/vai sekundāriem informācijas avotiem, parasti neiekļaujot jaunu oriģinālu informācijuTikTok video, kas reaģē uz tvītu, kurā komentēts zinātnisks pētījums, Vikipēdijas ieraksts, enciklopēdijas pārskats
\n

Avotu veidi

\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n
Avota veids
Kāda veida avots tas ir?
Autori / veidotāji
Kas parasti stāv aiz tā?
Galvenā interese
Kāds ir tā galvenais mērķis?
Komunikatīvās ieceres
Kā tie parasti komunicē?
Pārbaude
pirms publicēšanas Cik rūpīgi informācija tiek pārbaudīta pirms publicēšanas?
Ietekme uz uzticamību un ticamību
Kā tas ietekmē uzticamību un ticamību?
Žanri
Kādos formātos parasti ir informācija šajā avota veidā?
Akadēmiskie / izglītības- Universitātes
- Pētniecības iestādes
- Skolas
- Zinātniskie izdevēji
- Zināšanu
radīšana - Izglītība
-
Informēšana -
Izskaidrošana - Pierādījumu dokumentēšana
Bieži vien formāli pārskatīti, lai gan pārskatīšanas līmenis ir atšķirīgs.Bieži vien spēcīgāka pierādījumu izmantošana un dokumentēšana, taču secinājumi var būt provizoriski, šauri vai aizstāti ar jaunākiem pētījumiem.- Žurnāla raksts
- Mācību
grāmata - Lekcijas
ieraksts - Enciklopēdijas ieraksts
Komerciāls / Reklāmas-
Uzņēmumi –
Zīmoli – Nozares asociācijas –
Sponsorēti autori
- Peļņa
- Tirgus pozīcija -
Reputācija
-
Reklāma -
Pārdošana - Zīmola uzticamības veidošana
Parasti tiek pārbaudīts iekšēji zīmola, juridisku vai mārketinga nolūkos.Profesionāli izstrādāts un veidots, ņemot vērā komerciālās intereses; mārketings un informācija bieži vien ir neskaidri nošķirami.- Sponsorēts
ieraksts – Zīmola blogs
– Produkta
mikrosaiti – Uzņēmuma preses relīze
Individuāls / Personīgs- Privātpersonas -
Neatkarīgi autori
- Personīgie tīkli
-
Pašizpausme -
Dalīšanās -
Viedoklis -
Pieredze - …
-
Paudīšana –
Dalīšanās –
Komentēšana – Izklaide
Parasti pirms publicēšanas netiek oficiāli pārbaudīts.Var piedāvāt pirmavotu perspektīvas, bet uzticamība, kompetence un atbildība ir ļoti atšķirīga.- Personīgais blogs
-
Komentārs forumā - Privāta ziņa
- Personīgais video
Žurnālistika- Ziņu organizācijas
- Redakcijas komandas
- Neatkarīgie žurnālisti
- Publiskā
reportāža - Auditorijas sasniedzamība
-
Ziņošana -
Interpretēšana -
Izmeklēšana - Komentēšana
Bieži tiek redakcionāli pārskatīts, lai gan standarti atšķiras.Var nodrošināt pārbaudītu un kontekstualizētu reportāžu, taču kvalitāte atšķiras atkarībā no medija, žanra, ātruma un komerciālā spiediena.- Ziņu raksts
-
Reportāža - Viedoklis -
Redakcijas raksts
- Izmeklējošais podkasts
Filantropiskas / uz pakalpojumiem orientētas- Humānās palīdzības organizācijas
– Labdarības fondi
– Pakalpojumu orientētas NVO
- Sabiedrības labums
-
Palīdzība - Labklājība
-
Informēšana - Atbalsts
-
Palīdzības koordinēšana - Izpratnes veicināšana
Bieži tiek pārskatīts iekšēji, lai gan standarti atšķiras.Bieži vien vērsta uz misiju un balstīta uz praktisko pieredzi, taču darbības joma, neatkarība un pierādījumu izmantošana atšķiras.- Palīdzības programmas lapa
- Fonda projekta
ziņojums - Labdarības biļetens
Politika / Interešu aizstāvība- Partijas
-
Kampaņas - Interešu aizstāvības grupas
-
Aktīvisti - Lobēšanas grupas
- Interešu
aizstāvība -
Pārliecināšana - Mobilizācija
-
Pārliecināšana -
Spiediena izdarīšana - Dienas kārtības
noteikšana - Mobilizācija
Parasti tiek stratēģiski pārskatīts, lai atbalstītu pozīciju vai kampaņu.Svarīgi sabiedriskajai debatē, bet bieži vien to veido interešu aizstāvība, pārliecināšana vai institucionālās intereses.- Partijas programma
– Kampaņas reklāma
– Manifests
– Lobēšanas dokuments
Profesionālas / uz dalību balstītas- Profesionālās asociācijas
– Arodbiedrības –
Palātas
– Zinātniskās biedrības
- Biedru intereses
- Profesionālie standarti
-
Pārstāvība - Standartu
noteikšana -
Koordinēšana - Biedru informēšana
Bieži tiek pārbaudīts iekšēji, lai nodrošinātu precizitāti un konsekvenci.Bieži balstās uz nozares ekspertīzi, bet perspektīva var atspoguļot biedru intereses, nevis plašākas sabiedrības intereses.- Profesionālās
vadlīnijas - Biedru
biļetens - Pozīcijas dokuments
- Nozares ziņojums
Sabiedrība / Oficiālās iestādes- Valdības
- Ministrijas
- Valsts iestādes
- Starptautiskās organizācijas
- Sabiedrības
mandāts -
Reglamentēšana - Politika
-
Paziņošana -
Regulēšana -
Leģitimēšana - Sabiedrības informēšana
Parasti pirms publicēšanas tiek oficiāli pārskatīts un apstiprināts.Bieži vien ir autoritatīvs avots par oficiālajām nostājām un lēmumiem, bet var būt selektīvs, stratēģisks vai pašreklāmas nolūkos veidots.- Politikas dokuments
– Oficiāls
paziņojums – FAQ lapa
– Ministrijas ziņojums
\n
\n
\n\n

Žanri nav saistīti tikai ar vienu avotu kategoriju. Piemēram, biļetens var būt komerciāls, filantropisks vai profesionāls. Žanrs pats par sevi nav pietiekams uzticamības vai ticamības rādītājs.

\n
\n
\n

Avota uzticamība

\n

Mūsdienu zināšanas ir tik specializētas, ka neviens indivīds nevar neatkarīgi pārbaudīt visus apgalvojumus. Mums jāpaļaujas uz ekspertiem un uzticamiem avotiem. Taču šī paļaušanās ir tikpat laba, cik laba ir mūsu spēja identificēt, kurš patiesi ir eksperts un kuri avoti ir izveidoti apstākļos, kas nodrošina uzticamību.

\n

Šo spriedumu pamato trīs savstarpēji papildinoši aspekti:

\n
    \n
  • Redakcionālā pārskatīšana
    – kā avots tika izveidots\n
  • \n
  • Faktu pārbaude
    – konkrētu apgalvojumu pārbaude\n
      \n
    • ko veic redaktori pirms publicēšanas vai\n
    • \n
    • neatkarīgu organizāciju veikta pārbaude pēc publicēšanas\n
    • \n
    \n
  • \n
  • Papildu izpēte
    – saņēmēja paša veiktā avota izpēte: atkāpšanās no paša avota un iepazīšanās ar to, ko par to saka uzticami neatkarīgi avoti\n
  • \n
\n

Redakcionālā pārskatīšana

\n

Formāls pirms publicēšanas process, kurā informācijas vienības tiek atlasītas publicēšanai, strukturētas, modificētas vai izlaistas — un kurā to saturs tiek pārbaudīts atbilstoši izdevēja standartiem, pirms tas nonāk pie sabiedrības.

\n

Tādējādi redakcionālā pārskatīšana apvieno divas funkcijas:

\n
    \n
  • Atlase un noformēšana: lēmuma pieņemšana par to, kura informācija tiek publicēta, kā tā tiek noformēta un kas tiek izlaists\n
  • \n
  • Kvalitātes kontrole un faktu pārbaude: precizitātes, avotu un pierādījumu pārbaude\n
  • \n
\n

Stingrība var būt dažāda — no neformālas vienas personas rediģēšanas līdz formālai daudzpakāpju pārskatīšanai. Tradicionālās publikācijas kontekstā šīs lomas parasti pildīja atsevišķas personas — žurnālists (satura veidotājs) un laikraksta redakcijas komanda (satura redaktors). Zinātnisko publikāciju recenzēšana ir specializēta forma.

\n
\n
\n\n

Redakcionālā pārskatīšana nav neitrāla.
Formāls process un stingra kvalitātes pārbaude neizslēdz neobjektivitāti. Redakcionālie lēmumi atspoguļo izdevniecības organizācijas motīvus, intereses un redakcionālo līniju — tās misiju, īpašumtiesības, finansējumu un mērķauditoriju. Vienu un to pašu rakstu var rūpīgi pārbaudīt un noformēt tādā veidā, kas kalpo izdevēja mērķiem. Kvalitāte un neobjektivitāte nav savstarpēji izslēdzošas. Tas ir redakcionālais vārtsargs darbībā. Analogu funkciju digitālajās platformās pilda algoritmiskais vārtsargs.

\n
\n
\n

Digitālajā vidē robežas mainās. Redakcionālā loma bieži tiek apieta — ikviens, kam ir konts, var publicēt vai dalīties ar informāciju bez redakcionālās pārbaudes vai institucionāla atbalsta. Tajā pašā laikā izceļas operatora loma: algoritmiskā kurēšana, sponsorēts saturs un ieteikumu sistēmas veido redzamību tādā veidā, kā to nedarīja tradicionālie izplatīšanas tīkli.

\n
\n
\n\n

Informācijas vienības uzticamība ir atkarīga no tās satura veidotāja un redakcionālās pārbaudes, nevis no tā, kurš to dalījis.

\n
    \n
  • pārpublicēts raksts: konts, kas to dalījās, nav tā autors — aiz raksta stāv atsevišķs autors\n
  • \n
  • bots, kas publicē saiti: bots, kas to publicējis, nav tās autors — saistītajam saturam ir savs autors\n
  • \n
\n
\n
\n

Faktu pārbaude {\\[fact checker\\]}

\n

Faktu pārbaude ir prakse, kuras ietvaros tiek pārbaudīti informācijas vienībās izteiktie apgalvojumi.

\n

Faktu pārbaude pastāv divos atšķirīgos kontekstos:

\n
    \n
  • Pirms publicēšanas: specializēta redakcionāla loma izdevniecībās, kurā tiek pārbaudīti apgalvojumi, pirms tie tiek publiskoti\n
  • \n
  • Pēc publicēšanas: neatkarīgas organizācijas (sk. zemāk), kas novērtē jau publicētus apgalvojumus un atbildes nolūkā izstrādā savus informācijas materiālus\n
  • \n
\n
\n
\n\n

AFP Fact Check (Francija)

\n
    \n
  • Valodas: angļu, franču\n
  • \n
  • Fokuss: apšaubāmas fotogrāfijas, video, oficiāli paziņojumi un cita dezinformācija, kas parādās internetā\n
  • \n
  • Finansējums: daļēji subsidē Francijas valdība, saņem arī tiešu atbalstu no Facebook.\n
  • \n
  • Saite:\nhttps://factcheck.afp.com/\n
  • \n
\n

BBC Reality Check (Apvienotā Karaliste)

\n\n

Correctiv (Vācija)

\n
    \n
  • Valodas: vācu; publicē arī arābu, angļu, franču, krievu un turku valodās, izmantojot partneru kanālus\n
  • \n
  • Fokuss: nepatiesa un dezinformācija, izmeklējošā žurnālistika\n

    Finansējums: ziedojumi (galvenie ziedotāji ir Luminate, Brost-Stiftung, Open Society Foundations, Google, Deutsche Telekom); komerciāls meitasuzņēmums saņem maksājumu no Facebook par satura faktu pārbaudi

    \n
  • \n
  • \nSaite:https://correctiv.org/\n
  • \n
\n

dpa-Faktencheck (Vācija)

\n
    \n
  • Valodas: vācu, holandiešu, franču (Vācija, Austrija, Šveice, Nīderlande, Beļģija, Luksemburga)\n
  • \n
  • Fokuss: sabiedrībai nozīmīgi apgalvojumi; politiskie paziņojumi un virāls saturs\n
  • \n
  • Finansējums: tirgus finansēta ziņu aģentūra; neliels projektu finansējums (Google News Initiative, ES); sadarbība ar Meta, kas norādīta katrā faktu pārbaudē\n
  • \n
  • Saite\n:https://dpa-factchecking.com/germany/\n
  • \n
\n

FactCheck.org (ASV)

\n
    \n
  • Valoda: angļu\n
  • \n
  • Fokuss: ASV politiskie apgalvojumi un paziņojumi; virāli izplatīti mīti\n
  • \n
  • Finansējums: Annenberg Public Policy Center, Pensilvānijas Universitāte, galvenokārt finansē Annenberg Foundation; sadarbība ar Meta ilga no 2016. gada līdz 2025. gadam\n
  • \n
  • Saite\n:https://www.factcheck.org/\n
  • \n
\n

Faktabaari (Somija)

\n
    \n
  • Valodas: somu, zviedru, angļu\n
  • \n
  • Fokuss: faktu pārbaudes, īpaši vietējo, valsts un Eiropas vēlēšanu laikā\n
  • \n
  • Finansējums: galvenokārt no trešā sektora dotācijām un balvām\n
  • \n
  • Saite:\nhttps://faktabaari.fi/\n
  • \n
\n

Maldita.es (Spānija)

\n
    \n
  • Valoda: spāņu\n
  • \n
  • Fokuss: politika, zinātne, veselība, klimats, migrācija, dzimumu līdztiesība; kopienas vadīts\n
  • \n
  • Finansējums: bezpeļņas fonds; ziedojumi, biedru maksas, platformu partnerības (Meta, Google), ES pētniecības projekti\n
  • \n
  • Saite\n:https://maldita.es/\n
  • \n
\n

Pagella Politica (Itālija)

\n
    \n
  • Valoda: itāļu\n
  • \n
  • Fokuss: Itālijas politiķu paziņojumi (mājaslapa Facta.news veltīta virāli izplatītai dezinformācijai)\n
  • \n
  • Finansējums: privāts uzņēmums; ieņēmumi no mediju klientiem, partnerība ar Meta (caur Facta.news), ES un Erasmus+ projektu finansējums\n
  • \n
  • Saite\n:https://pagellapolitica.it/\n
  • \n
\n

Reuters Fact Check (Apvienotā Karaliste)

\n
    \n
  • Valoda: angļu\n
  • \n
  • Fokuss: vizuālais materiāls, sociālajos tīklos publicēti apgalvojumi\n
  • \n
  • Finansējums: Reuters, Facebook sniedz finansiālu atbalstu\n
  • \n
  • Saite\n:https://www.reuters.com/fact-check/\n
  • \n
\n

Snopes (ASV)

\n
    \n
  • Valoda: angļu\n
  • \n
  • Fokuss: pilsētas leģendas, interneta baumas, ASV politiskie un sociālie apgalvojumi\n
  • \n
  • Finansējums: neatkarīga mediju kompānija; reklāma un abonementu maksas; iepriekšējā sadarbība ar Meta beidzās 2019. gadā\n
  • \n
  • Saite\n:https://www.snopes.com/\n
  • \n
\n
\n
\n
\n
\n\n

Lielākā daļa nozīmīgo faktu pārbaudes organizāciju saņem finansējumu vai partnerības maksājumus no lielām digitālajām platformām (jo īpaši Meta/Facebook). Šīs attiecības tiek atklāti izpaustas, taču tās ir kritiski jāizvērtē.

\n
\n
\n
\n
\n\n\n
\n
\n

Papildu lasāmviela

\n

Papildu lasīšana ir stratēģija, kā novērtēt avotus tāpat kā faktu pārbaudītājs.

\n

Sākotnēji uzmanība tiek pievērsta avota (kas stāv aiz satura) apšaubīšanai, nevis pašam saturam. Tā vietā, lai lasītu vertikāli — paliekot uz tīmekļa vietnes un analizējot to no augšas līdz apakšai —, jūs ātri pametat vietni, meklējat avota nosaukumu un pārbaudāt, ko par to saka citas uzticamas vietnes. Ja avots šķiet neuzticams, netērējiet tam laiku. Atrodiet labāku avotu.

\n

Tāda pati laterālā pieeja darbojas arī digitālo platformu, konkrētu apgalvojumu, citātu vai statistikas pārbaudīšanai satura ietvaros: atstājiet lapu un meklējiet neatkarīgu apstiprinājumu.

\n
\n
\n\n

Nemēģiniet novērtēt avotu, to lasot. Pametiet to. Izmantojiet pārējo tīmekli, lai uzzinātu, kas tas ir.

\n
\n
\n
\n
\n\n
    \n
  • Atstājiet tīmekļa vietni. Atveriet jaunu cilni (Cmd-Click / Ctrl-Click) un meklējiet tīmeklī mērķa nosaukumu. Izmantojiet precīzus meklēšanas terminus — ielieciet nosaukumus pēdiņās. Pievienojiet konkrētus terminus no zemāk esošajām pārbaudes listēm, lai koncentrētos uz konkrētu punktu (piemēram, "Employment Policies Institute" + "funding sources").\n
  • \n
  • Ierobežojiet klikšķu skaitu. Neklikšķiniet uz pirmā rezultāta. Pārskatiet vairāku rezultātu fragmentus un URL; meklējiet ierakstus neatkarīgās atsauces vietnēs (Wikipedia, SourceWatch, atzītās ziņu aģentūras).\n
  • \n
  • Pārbaudiet informāciju. Uzticamās ārējās vietnēs izmantojiet īsceļu "meklēt lapā" (command+F), lai ātri atrastu vārdus vai galvenos terminus, kurus vēlaties pārbaudīt.\n
  • \n
\n
\n
\n

☑ Autora kompetence un kvalifikācija

\n
\n
\n\n

Identificējamība

\n
    \n
  • Autora vārds un profesionālā loma\n
  • \n
  • Kontaktinformācija (piemēram, iestādes e-pasts, profesionālā tīmekļa vietne)\n
  • \n
  • Pārbaudāms profesionālais profils (piemēram, ResearchGate, institūcijas lapa, LinkedIn)\n

    Kvalifikācija un zināšanas par tēmu

    \n
  • \n
  • Ar tēmu saistītā izglītība\n
  • \n
  • Profesionālā pieredze tēmas jomā\n
  • \n
  • Specializācija konkrētajā apspriestajā jomā\n

    Iestādes atbalsts, finansējums un neobjektivitāte

    \n
  • \n
  • Piederība identificējamai iestādei vai organizācijai\n
  • \n
  • Autora amats iestādē\n
  • \n
  • Atklātie finansējuma avoti un interešu konflikti\n
  • \n
  • Piederība grupām vai organizācijām, kurām ir konkrēta darba kārtība\n

    Publikāciju vēsture

    \n
  • \n
  • Citas autora publikācijas par šo tēmu\n
  • \n
  • Publikācijas recenzētos žurnālos\n
  • \n
  • Atsauces uz autora darbiem citos uzticamos avotos\n
  • \n
  • Dalība atzītās profesionālās vai akadēmiskās organizācijās\n

    Aktualitāte un nepārtrauktība

    \n
  • \n
  • Jaunākās publikācijas šajā jomā\n
  • \n
  • Pieredzes nepārtrauktība\n
  • \n
\n
\n
\n
\n
\n\n

Rādītāji prasa interpretāciju. Daži signāli ir viegli nepareizi interpretējami.
→ Slava nav uzticamība. Publiska redzamība, klātbūtne medijos vai liels sekotāju skaits nav vienāds ar kompetenci konkrētā temātā.
→ Liels citēšanas skaits pats par sevi nav uzticamība. Bieži citēti darbi var tikt arī bieži apstrīdēti vai apšaubīti — citēšanas konteksts ir svarīgs. → Piederība institūcijai pati par sevi nav uzticamība. Institūcijām var būt savas intereses vai aizspriedumi, un tās ir jāizvērtē kopā ar autoru.
→ Pēkšņa pāreja uz tēmām, kas atšķiras no autora iepriekšējās kompetences, automātiski nav brīdinājuma signāls, bet prasa rūpīgāku izvērtēšanu.

\n
\n
\n

☑ Organizācijas reputācija

\n
\n
\n\n

Finansējums un piederība

\n
    \n
  • Finansējuma avoti un donori (mātes organizācijas, sponsori vai PR firmas, kas atbalsta organizāciju)\n
  • \n
  • Finansējuma avotu un interešu konfliktu atklāšana\n
  • \n
  • Politiskās, nozares vai ideoloģiskās piederības\n
  • \n
\n

Redakcionālās un atbildības prakses

\n
    \n
  • Kļūdu labošanas vai publikāciju atsaukšanas politika\n
  • \n
  • Nosaukts redakcijas vadītājs vai ombuds\n
  • \n
  • Redakcijas, ziņu un reklāmas vai finansējuma nošķiršana\n
  • \n
  • Pārredzamība par pārbaudes metodēm\n
  • \n
\n

Identitāte un veids

\n
    \n
  • Organizācijas veids (akadēmiska, žurnālistiska, interešu aizstāvības, komerciāla, valdības — skatīt avotu kategorijas)\n
  • \n
  • Fronta grupas vai slēptas tīmekļa vietnes: vai organizācija patiesi pārstāv to, ko šķietami pārstāv, vai arī ir tikai fasāde citām interesēm\n
  • \n
\n

Darbības rezultāti un reputācija

\n
    \n
  • Darbības ilgums un darbības virziena nepārtrauktība\n
  • \n
  • Kā organizāciju apraksta neatkarīgas atsauces vietnes (Wikipedia, SourceWatch, faktu pārbaudītāji, atzītie ziņu izdevumi)\n
  • \n
  • Dokumentētas kontroversijas, faktu pārbaudes novērtējumi vai kritiski ziņojumi\n
  • \n
\n
\n
\n
\n
\n\n

Rādītāji prasa interpretāciju. Daži signāli ir viegli nepareizi interpretējami.
→ Vienīgi bezpeļņas statuss vēl nenozīmē uzticamību. Daudzas interešu aizstāvības un fasādes organizācijas darbojas kā bezpeļņas organizācijas.
→ Profesionāls dizains un izsmalcināta tīmekļa vietne vien nenodrošina uzticamību. Tīmekļa dizains ir apsteidzis mūsu novērtēšanas metodes.
→ Ilga darbības vēsture vien nenodrošina uzticamību — īpašumtiesības, finansējums un prakse laika gaitā var mainīties.
→ Piederība institūcijai pati par sevi nenodrošina uzticamību. Institūcijām var būt savas intereses vai aizspriedumi, un tās jāizvērtē kopā ar organizāciju.

\n
\n
\n
\n
\n\n
\n
\n
\n

Informācijas vides

\n

fiziskas vai digitālas vides, kurās informācija ir pieejama un ar kuru var saskarties tieši

\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n
Informācijas videsDefinīcijaKo es tur parasti sastopu vispirms?
Analogās informācijas videsnedigitālas vides, kurās cilvēki sastopas ar informācijas vienībām tiešiinformācijas vienības drukātā, pārraidītā, telpiskā, tiešraidē vai mutiskā formā
Digitālie informācijas kanāli un platformasdigitālās vides, kurās cilvēki sastopas ar informācijas vienībām tiešiinformācijas vienības publicētā, augšupielādētā vai straumētā formā
\n
\n
\n\n

Robeža starp analogajām un digitālajām vidēm kļūst arvien neskaidrāka: tiešraides var tikt straumētas vienlaikus, drukātie izdevumi bieži parādās digitālā formā, un tiešraides pasākumi bieži tiek pārraidīti vai straumēti tiešsaistē.

\n
\n
\n

☑ Analogās informācijas vides

\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n
TipsDefinīcijaTipiski piemēri (sastopami apzināti)Tipiski piemēri (sastopami garāmejot)Kā šeit sastopu informāciju?
Drukātie materiāli / PublikācijasIespiestie materiāli — piemēram, avīzes, žurnāli, grāmatas, brošūras, skrejlapas, plakāti vai izkārtnes —, kas tiek fiziski izplatīti, izstādīti vai nodoti lasīšanai.- avīžu abonements
- žurnālu
iegāde - akadēmiskās
grāmatas - bibliotēkas grāmatas
- kampaņas skrejlapas pastkastē -
brošūras uzgaidāmajā telpā -
bezmaksas avīzes vilcienā -
reklāmas stendi
- plakāti autobusu pieturās
- iegādājoties, abonējot vai paņemot eksemplāru -
lasot, pārlapojot vai pārskatot -
dažreiz pamanot drukātos materiālus, kas novietoti publiskā telpā
Apraide un publiskā apziņošanaAudio vai audiovizuālā informācija, kas tiek pārraidīta plašai auditorijai pa radio, televīziju, ekrāniem vai publiskās apziņošanas sistēmām — vai nu kā plānotas programmas, vai kā nepārtraukti / situatīvi paziņojumi.- TV ziņas mājās -
radio programma
- sporta pārraides tiešraidē
- TV ekrāns uzgaidāmajā telpā -
fona radio veikalā -
paziņojums pa skaļruni dzelzceļa stacijā -
publiskās apziņošanas sistēma lidostā
- pieslēdzoties kanālam vai stacijai -
pārslēdzoties starp kanāliem -
dažkārt atrodoties telpā, kurā tiek atskaņots apraides vai paziņojumu saturs
Instalācijas, pieminekļi un eksponātiTelpiskas, statiskas un parasti pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas lietas, struktūras vai ekspozīcijas, kas novietotas publiskās vai institucionālās telpās, lai informētu, pieminētu vai izteiktu.- muzeja
izstāde - piemiņas vieta -
galerijas instalācija
- informācijas paviljons
- piemineklis publiskā parkā -
piemiņas
plāksne - pagaidu publiskās mākslas instalācija
- apmeklējot telpu, kurā tie atrodas -
dažreiz garām ejot vai fiziski atrodoties vietā, kur tie ir novietoti
Dzīvie pasākumi un publiskas akcijasLaikā ierobežotas, tiešraides sanāksmes vai akcijas, kurās iesaistās cilvēki — organizētas, lai informētu, pārliecinātu, izteiktu, pieminētu vai mobilizētu.- konference
- lekcija
- teātra
izrāde - kampaņas
pasākums - plānota demonstrācija
- ielu protests
- flashmob -
informācijas stends
- protesta
nometne - nakts vigīlija
- ielu izrāde
- apmeklējot konkrētā laikā un vietā
- dažkārt atrodoties tuvumā, kad notiek pasākums vai akcija
Personīgas sarunas un mutvārdu informācijaTieša, klātienes informācijas apmaiņa starp indivīdiem — privātā, sociālā vai profesionālā vidē.- padoma lūgšana
draugam - diskusija ģimenes
vakariņās - konsultēšanās ar kolēģi -
saruna starp vecākiem un skolotāju
- sarunas noklausīšanās -
neformāla piezīme sabiedriskā pasākumā -
mutvārdu informācija kopienā
- runājot, klausoties un jautājot tiešā personīgā saskarsmē
\n

☑ Digitālās informācijas platformas un kanāli {\\[informācijas kanāls\\]} {\\[platforma\\]} {\\[kanāls\\]}

\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n
TipsDefinīcijaTipiski piemēriKas šeit var publicēt informāciju?Vai tas, ko es šeit redzu, ir vienāds visiem, algoritmiski personalizēts man vai balstīts uz manu konfigurāciju?Kā cilvēki šeit atrod un pārvietojas pa informāciju?
Tīmekļa vietnes / blogiIndivīda vai organizācijas paša tiešsaistes telpa — piemēram, institūcijas tīmekļa vietne, ziņu vietne, uzņēmuma lapa vai personīgais blogs — kur saturs tiek publicēts tieši īpašnieka vārdā.- who.int-
bbc.co.uk
- greenpeace.org - my-travelblog.eu
Īpašnieka
kontrolēts — Īpašnieks
— Autorizēti autori
Visiem
vienāds Saturu strukturē vietnes īpašnieks, izmantojot izvēlnes, kategorijas un lapas izkārtojumu
- Izvēloties izvēlnes -
Noklikšķinot uz saitēm -
Pārlūkojot sadaļas vai kategorijas -
Izmantojot iekšējo meklēšanu, ja tāda ir pieejama -
Pārejot no lapas uz lapu
Sociālie tīkliTīkla digitālās telpas, kur lietotāji un organizācijas publicē, dalās un izplata saturu.- Facebook
- Instagram
- TikTok
- X
- LinkedIn
- Threads
- Mastodon
Atvērts
- Gandrīz ikviens, kam ir konts -
Organizācijas
- Sabiedriskās personas
- Reklāmdevēji
Algoritmiski personalizēts man
Ziņojumu plūsmas, ieteikumi, populārs saturs un reklamētie ieraksti tiek veidoti atbilstoši manai uzvedībai un iesaistīšanās līmenim
- Pārskatot ziņojumus -
Sekojot kontiem -
Atverot komentārus, atbildes un diskusijas -
Noklikšķinot uz dalīšanās, atkārtotām publikācijām un ieteikumiem -
Meklējot hashtagus, atslēgvārdus vai konta nosaukumus
Video/audio platformasDigitālās telpas, kur daudzi dažādi lietotāji vai organizācijas augšupielādē un dalās ar video vai audio saturu.- YouTube
- Vimeo
- SoundCloud
Atvērta
- Gandrīz ikviens, kam ir konts vai kanāls
- Organizācijas
- Mediju producenti
- Podkāstu veidotāji
Algoritmiski personalizēts man
Ieteikumi, automātiskās atskaņošanas rindas un ieteiktie elementi tiek veidoti, pamatojoties uz manu skatīšanās / klausīšanās vēsturi
- Meklējot konkrētus objektus
- Pārvietojoties pa atskaņošanas sarakstiem vai rindām
- Sekojot ieteikumiem
- Atverot kanālus, epizodes vai sērijas
- Izmantojot abonementus
Straumēšanas / pieprasījuma pakalpojumiKūrēti digitālie pakalpojumi, kas piedāvā piekļuvi pēc pieprasījuma pieejamo mediju katalogam.- Netflix
- Disney+
- BBC iPlayer -
Arte
- RaiPlay
Kūrēti
- Pakalpojuma sniedzējs -
Autorizēti producenti -
Licencēti satura partneri
Algoritmiski personalizēts man
Ieteikumi, izcelti izvēles un kataloga noformējums tiek veidots, ņemot vērā manu skatīšanās vēsturi
- Pārlūkojot katalogu -
Izvēloties no izceltajiem satura elementiem -
Turpinot skatīties seriālus vai programmas -
Sekojot ieteikumu rindām
- Meklējot nosaukumus, žanrus vai kategorijas
Saziņas / ziņapmaiņas lietotnesPrivātas vai daļēji privātas telpas — piemēram, ziņapmaiņas vai e-pasta lietotnes — tiešai saziņai starp indivīdiem vai grupām.- WhatsApp
- Signal
- Messenger
- Gmail
- Outlook
Dalībnieku
kontrolēti — Sarunas dalībnieki —
Grupas dalībnieki —
Sūtītāji sarakstā
Pamatojoties uz manu konfigurāciju
Tas, ko redzu, ir atkarīgs no maniem kontaktiem, sarunām, grupām un to, kā es tās organizēju
- Atverot tērzēšanas logus vai sarunu
pavedienus - Lasot hronoloģiskos ziņojumu plūsmas
- Sekojot pārsūtījumiem, saitēm un pielikumiem
- Meklējot tērzēšanas vēsturi, sūtītājus vai atslēgvārdus
Diskusiju forumi / Kopienu telpasInteraktīvas telpas — piemēram, forumi, diskusiju dēļi, komentāru sadaļas vai kopienu grupas — kur lietotāji diskutē, komentē, uzdod jautājumus un atbild viens otram.- Reddit
- Discord
- Stack Overflow -
Quora
Daļēji
atrtas — Biedri
— Reģistrētie
lietotāji — Moderatori
Visiem vienādi / Pamatojoties uz manu konfigurāciju
Tas, ko es redzu, vispirms ir atkarīgs no tā, kurām kopienām, serveriem, forumiem vai tēmām es pievienojos vai kurās ieeju; tajās redzamību var ietekmēt augšupvotes, moderēšana un šķirošana.
- Pārlūkojot tēmas
- Atverot atbildes un apakštēmas
- Sekojot paziņojumiem
- Pārvietojoties starp kategorijām vai kopienām
- Meklējot tēmas, tagus vai tēmu virsrakstus
\n
\n
\n\n

Dažas platformas ietilpst vairāk nekā vienā tipā — piemēram, Telegram (ziņapmaiņa + publiskie kanāli), Discord (ziņapmaiņa + kopiena), Reddit (forums + sociālie tīkli), Spotify (straumēšana + podkāstu atklāšana).

\n
\n
\n

☑ Piekļuves barjeras

\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n
ŠķērslisPiemēriParasti izslēgtās personas
Finansiālie šķēršļi- Maksas satura
piekļuve - Abonēšanas maksas
- Premium dalība
- Maza ienākuma mājsaimniecības
- Studenti bez piekļuves izglītības
iestādēm - Lietotāji reģionos ar vājāku valūtu
Valodas barjeras- Svešvaloda -
Akadēmiskais vai tehniskais
vārdnīcas krājums - Sarežģītas teikumu struktūras
- Lietotāji
, kuriem tā nav dzimtā valoda - Lietotāji ar zemāku formālo izglītību
- Jaunāki lietotāji
Ar invaliditāti saistītas barjeras- Nav ekrāna lasītāja atbalsta
- Nav subtitru vai
transkripciju - Zems kontrasts vai mazs teksts
- Lietotāji ar redzes
traucējumiem - Lietotāji ar dzirdes
traucējumiem - Lietotāji ar kognitīviem traucējumiem
Tehniskie šķēršļi- Augstas prasības
attiecībā uz joslas platumu -
Nepieciešamas modernas ierīces - Specifiska programmatūra vai lietotnes
- Lietotāji ar vecākām ierīcēm
- Lietotāji lauku apvidos ar ierobežotu interneta
piekļuvi - Maza ienākuma mājsaimniecības
Ģeogrāfiskie šķēršļi- Reģionālie
ierobežojumi - Vietējie platformu ierobežojumi
- Lietotāji ierobežotās teritorijās -
Ceļotāji
Politiskie/regulējošie šķēršļi- Valsts
cenzūra - Valsts aizliegumi attiecībā uz platformām vai
lietotnēm - Sankcijas vai embargo
- Lietotāji valstīs ar ierobežojošu mediju politiku
- Aktīvisti, žurnālisti, disidenti
Kontu un identifikācijas šķēršļi- Obligāta konta izveide
- Identitātes
pārbaude - Vecuma pārbaude
- Lietotāji bez e-pasta vai
tālruņa - Lietotāji bez oficiāla personu apliecinoša dokumenta
- Nepilngadīgie bez vecāku atļaujas
Ar privātumu saistīti šķēršļi- Obligāta datu koplietošana
- Izsekošanas prasības
- Obligātās lietotnes atļaujas
- Privātumu ļoti nopietni uztveroši lietotāji - Lietotāji, kas izvairās no valdības uzraudzības - Lietotāji, kas ar aizdomām raugās uz uzņēmumu veikto datu vākšanu
\n
\n
\n\n

Šie šķēršļi nav savstarpēji izslēdzoši, tie bieži pārklājas vai pastiprina viens otru — piemēram, Ķīnas Lielais ugunsmūris bloķē konkrētas platformas tikai šīs valsts robežās, darbojoties gan kā ģeogrāfiskais, gan kā politiskais/regulējošais šķērslis.

\n
\n
\n

Informācijas piekļuves sistēmas

\n

Sistēmas, ar kuru palīdzību informācijai piekļūst netieši — izmantojot priekšskatījumus/fragmentus vai uz tiem balstītus sintēzētus atbildes.

\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n
Informācijas piekļuves sistēmasDefinīcijaAr ko sākt?Kas tur parādās?
Meklēšanas sistēmasSistēmas, kas atrod un klasificē informācijas vienības, atbildot uz lietotāja pieprasījumu, un parāda priekšskatus, nevis pašas vienības.meklēšanas saskarnepriekšskatījumu saraksts pēc svarīguma:
- virsraksti -
fragmenti
- URL
Atklāšanas sistēmasSistēmas, kas atklāj un kūrē informācijas vienumus plūsmās vai direktorijās, atgriežot priekšskatus, nevis pašus vienumus.plūsmas vai pārlūkošanas saskarnekūrēti priekšskatījumi:
-
virsraksti -
kartītes - ieteikumi
Ģeneratīvās AI sistēmasSistēmas, kas ģenerē vai sintēzē atbildes, balstoties uz informācijas vienībām, nevis novirzot lietotājus uz tām.uzvednes logsģenerēta, sintēzēta atbilde, dažreiz ar citātiem
\n

☑ Meklēšanas sistēmas {\\[meklēšanas dzinēji\\]}

\n

informācijas vienības, kurām piekļūst netieši, izmantojot meklēšanu
→ lietotāji ievada vaicājumu meklēšanas saskarnē un saņem rangu sarakstu ar priekšskatījumiem, kas norāda uz pamatā esošajām vienībām

\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n
TipsDefinīcijaTipiski piemēriKāds ir mans sākumpunkts un kā es šeit meklēju informāciju?Kas nosaka, kādi informācijas objekti tiek parādīti un kādā secībā?Ko es saņemu atpakaļ?Kā es varu nokļūt no šejienes līdz pamatinformācijas vienībai(-ām), ja vispār tas ir iespējams?

Meklētājprogrammas

Sistēmas, kas indeksē un rangē informācijas vienumus visā tīmeklī, balstoties uz lietotāju pieprasījumiem.- Google-
Bing-

DuckDuckGo- Ecosia
- meklēšanas josla
– ievadot atslēgvārdus vai jautājumus
- mans vaicājums
- rangu noteikšanas algoritmi
-
atbilstība - aktualitāte
- meklētājprogrammu optimizācija -
dažkārt personalizācija, pamatojoties uz atrašanās vietu vai meklēšanas vēsturi
Esošo informācijas vienību priekšskatījumi:
- rezultātu saraksts ar fragmentiem, virsrakstiem un URL
- AI ģenerēti kopsavilkumi
- noklikšķinot uz rezultāta saites, kas mani noved tieši uz informācijas vienību tās sākotnējā vietā

Zinātniskās datu bāzes

Sistēmas, kas padara zinātniskos informācijas objektus meklējamus un pieejamus, izmantojot meklēšanu, filtrēšanu un strukturētus metadatus.- PubMed
- JSTOR
- Google Scholar -
ERIC
- paplašinātā meklēšanas forma ar
filtriem - ievadot atslēgvārdus -
filtrējot
metadatus - apvienojot meklēšanas laukus
- mans vaicājums
- metadatu
saskaņošana - citēšanas skaits
- atbilstības rangs
- datu bāzes specifiska indeksēšana
Esošo informācijas vienību priekšskatījumi:
- bibliogrāfiskie ieraksti
- kopsavilkumi
- dažreiz saites uz pilniem tekstiem vai tieša piekļuve tiem
- noklikšķinot uz pilna teksta -
dažreiz tieši tajā pašā sistēmā -
dažreiz caur ārējo
izdevēju - dažreiz aiz maksas sienas vai institucionālās pieteikšanās
\n

☑ Atklāšanas sistēmas

\n

informācijas vienības, kurām piekļūst netieši caur kuratoru izveidotiem plūsmām vai katalogiem → lietotāji pārlūko plūsmu vai katalogu un redz priekšskatījumus, kas norāda uz pamatā esošajām vienībām

\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n
TipsDefinīcijaTipiski piemēriKāds ir mans sākumpunkts un kā es šeit meklēju informāciju?Kas nosaka, kuri informācijas objekti tiek parādīti un kādā secībā?Ko es saņemu atpakaļ?Kā es varu nokļūt no šejienes līdz pamatinformācijas vienībai(-ām), ja vispār tas ir iespējams?
PlūsmasSistēmas, kas piedāvā nepārtrauktu, personalizētu ieteicamo informācijas vienību plūsmu, pamatojoties uz tēmām, interesēm vai lietotāja uzvedību.- Google News -
Google Discover -
Apple News -
Flipboard
- Upday
- Microsoft Start
- personalizēta plūsma vai pārlūkošanas
saskarne - pārvietojoties pa plūsmu -
dažreiz izvēloties tēmas vai kategorijas
- dažreiz ievadot atslēgvārdus
- redakcionāla atlase
- algoritmiska atlase (īpaši tendenču noteikšana)
- algoritmiska personalizācija (īpaši personalizēts rangs, ieteikumi)
Esošo informācijas vienību priekšskatījumi:
-
virsraksti -
kartītes - fragmenti
- sīktēli
- ieteikumi no dažādiem avotiem
- pieskaroties vai noklikšķinot uz virsraksta, kartes vai
priekšskatījuma – tas mani noved pie informācijas vienības tās sākotnējā vietā
KatalogiSistēmas, kas organizē informācijas vienumus pārlūkojamās katalogos ar kategorijām, diagrammām un ieteikumiem.- Apple Podcasts -
Spotify Podcasts -
Pocket Casts
- pārlūkošanas saskarne ar kategorijām un topiem
- pārlūkojot kategorijas vai topu
sarakstus - sekojot ieteikumiem -
dažreiz ievadot atslēgvārdus
- redakcionālā atlase
- algoritmiskā atlase (īpaši tendenču noteikšana – „popularitātes topi”)
- algoritmiskā personalizācija (dažreiz ieteikumi)
Esošo informācijas vienību priekšskatījumi:
- saraksti ar nosaukumiem, aprakstiem un epizodu
sarakstiem - sīktēli
- vērtējumi
- dažreiz ieteikumi
- pieskaroties vai noklikšķinot uz saraksta -
dažreiz es varu atskaņot vienumu tieši lietotnē -
pāreja uz pamatplatformu ne vienmēr ir redzama
\n

Dažas platformas darbojas gan kā atklāšanas sistēmas, gan kā digitālie kanāli — piemēram, Apple Podcasts un Spotify Podcasts parāda citur hostētus podkastus, bet arī atskaņo saturu tieši lietotnē.

\n

☑ Ģeneratīvās AI sistēmas

\n

informācijas vienības, kurām piekļūst netieši, izmantojot ģeneratīvo sintēzi
→ lietotāji ievada uzvedni un saņem sintēzētu atbildi, dažreiz ar atsaucēm uz pamatvienībām

\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n\n
TipsDefinīcijaTipiski piemēriKāds ir mans sākumpunkts un kā es šeit meklēju informāciju?Kas nosaka, kādi informācijas elementi tiek parādīti un kādā secībā?Ko es saņemu atpakaļ?Kā es varu nokļūt no šejienes līdz pamatinformācijas vienībai(-ām), ja vispār tas ir iespējams?

Uz mācību datiem balstīta AI

Sistēmas, kas ģenerē atbildes, balstoties uz apmācības laikā apgūtajiem modeļiem, bez reāllaika datu ieguves no ārējiem avotiem.- ChatGPT
- Claude
- Gemini
- uzvednes logs vai tērzēšanas
saskarne – ievadot uzvednes, jautājumus vai turpmākas instrukcijas
- mana uzvedne –
sistēmas pamatmodelis –
apmācības dati ar zināšanu ierobežojumu
Ģenerētais saturs:
- sintēzēta atbilde -
balstīta uz apmācības datu modeļiem -
reti ar atsaucēm uz konkrētiem avotiem
- ģenerētā atbilde parasti ir galapunkts -
pamatavoti parasti nav pieejami

RAG* AI

Sistēmas, kas sintezē atbildes, pieprasījuma brīdī iegūstot atbilstošu saturu no ārējiem avotiem — no atklātā tīmekļa vai lietotāja sniegtā korpusa.- Perplexity
- NotebookLM
-
Copilot - Bing Chat
- uzvednes logs vai meklēšanas saskarne
- ievadot uzvednes vai jautājumus
- dažreiz pēc lietotāja sniegto avotu augšupielādes
- mans uzvednis -
atgūšanas mehānisms (meklēšana tīmeklī vai dokumentu korpuss)
- sistēmas pamatmodelis
Ģenerētais saturs:
- sintēzēta atbilde, balstoties uz iegūtajiem avotiem -
parasti ar atsaucēm uz pamatā esošajiem elementiem
- izmantojot citētos avotus vai saites, ja tās ir
sniegtas — lai salīdzinātu sintēzi ar oriģinālajiem elementiem
\n

Mācību datu bāzēti AI palīgi arvien biežāk ietver atgūšanas režīmus (piemēram, ChatGPT ar tīmekļa meklēšanu, Claude ar meklēšanu). Kad tie ir aktivizēti, tie darbojas kā RAG sistēmas šim vaicājumam — robeža starp abiem veidiem ir atkarīga no režīma, nevis no produkta.

\n

*RAG (Retrieval-Augmented Generation): metode, kas apvieno AI ģenerēšanu ar atgūšanu no definēta avotu korpusa — sistēma sintēzē atbildes, balstoties uz atgūto saturu, nevis tikai uz saviem apmācības datiem.

","UPDATEDAT":"2026-05-12T21:46:30.915Z","LANG":"lv","ID":"07a4eb25-fb97-4e00-80de-0a402adbd79d","TITLE":"Informācija, avoti un informācijas vides","SOURCELANG":"en"}